Lokdauna bezmērķīgā iešana pastaigāties ir teju tas pats kas dzīves dzīvošana: tu to dari, lai būtu kontrasts neeksistēšanas sajūtai, ko rada mājās sēdēšanas limbo, tev ir mazliet nemiers, mazliet apātija, mazliet gandarījums, tu īsti nezini kur ej un kāpēc, bet mēģini novērtēt to ko redzi ceļmalā, plus tas ir it kā veselīgi.