Tieši visgrūtākajām pieredzēm dzīvē cilvēkus vajag tuvināt nevis šķelt. Visgrūtākās pieredzes virspusēji paskatoties rada vientulību, bet mēs visi tur kādreiz ejam, un tā izrādās viena un tā pati vieta. Prātā un dvēselē. Ir tik maznozīmīgi, kā tā vieta izskatās laiktelpā, jo apziņa mums visiem ir taisīta no viena vielas. Arvien, arvien rast un virzīt savu cilvēcību cauri visdziļākajiem akačiem un tumšākajām ielejām. Ķerties viens otram pie rokas un turēties, lai kādi gabali mums atrauti, lai cik elkoņi nobrāzti, lai cik asintiņa notecējusi. Gars ir mūžīgs vektors.