Ulitmate mood forever and for always: Aldis Ķeviņš

Šodien ziņās lasu, ka pārītim, kas pastaigājās ar take-away kafijām rokās, uzlika 200 paundu sodu, jo, ja Londonā pastaigajas ar kafiju, tas skaitās PIKNIKS nevis vingrošanas pastaiga. No vienas puses man gribas apātiski nosprauslāties par doubleplus-lame policijas iniciatīvu.. Pirms izdomājām krāt naudu, ar dzīvesbiedru šad tad kārtējo nereti nogurdinoši garlaicīgo pastaigu atdzīvinājām ar kādu mandeļu kruasānu un auzu piena latti. Nu un kas, kofejīnu un ogļhidrātus taču uz sporta zāli dodoties arī drīkst uzņemt, neprašas. Bet no otras puses, mans iekšējais totalitārijs, maniakāli smīn, ka beidzot pareizi ir! Nav ko vazāties apkārt liegās pastaigās - kas jūs gribat, lai slimnīcās visi mirst uzgaidāmajā telpā dēļ jūsu auzu latēm un kanēļbulciņām! Paši taisiet kafiju mājās un dzeriet melnu, bez piena - kas jūs kaut kadi bēbji? Auzu piens ir priekš auzu mazuļiem nevis pieaugušiem cilvēkiem!

So fair enough. Es zinu, ka lokdauni nestrādā, bet man ir reāli žēl traumēto, mazapmaksāto medmāsu, kamēr es kā princese uz furlough zirņa bumbulēju mājās, ar vienīgo rūpestu - ko es šovakar ēdot skatīšos pa teļļuku. Man jau labu laiku, kā mums visiem iespējams, riebjas šitie kafijotāju bari. Es zinu, ka tās ir cilvēktiesības, ar kafijas krūzīti iziet parkā uz saulīti paskatīties. Bet tikpat labi, tu saki ka tavām cilvēktiesībām ir pohuj par jūsu nīkulīgo nāvi, un medmāsas pašas vainīgas, ka izvēlējās tik apātisku darbu.