Man uz griestiem dzīvo vismaz 4 zirnēkļi.

Šodiena bija diezgan laba.

Es visu rītu skatījos Gilmore Girls, kas ir mans mīļākais seriāls, es ceru, ka es kādu dienu būšu tik smieklīga & witty kā Lorelai. Tad klausījos vecu, sentimentālu mūziku un sakārtoju māju, izgāju ārā paskriet, uztaisīju jogu un iegāju ilgā dušā ar priežu ēterisko eļļu, paēdu kvinoju un gāju ārā. Staigāju pa saulaino rudens ielu un visu laiku nāca smaids ne no kā. Beigās nokļuvu dārza centrā Kentish Town un iepirku piecus psihedēliskus augus. Viens ir black, gothic Japanese fern, kas saucas Niger, tad tādu swirly, thick-leaved augu, kurš burtiski ir visās varavīksnes krāsās izņemot zilu, tad mazu, trauslu dekoratīvu jasmīniņu ar baltām puķītēm, tad tādu pūkainu tumši zaļu apakšā, bet uz galiņiem indigo violetu audziņu, kas saucas Purple Passion, un tad tādu rožīgi zaļu shruby shurb ar mazām, kompaktām lapiņām. Es biju tik priecīga par savu pauniņu ejot mājās, ka dvēsele gavilēja, nobody understands the lonely perfection of my drims.

Tagad es taisīšu sweet potato, peanut butter, tomato stew un dzeršu vīniņu. Kas zina, kas vēl dzīvītē var notikties, zaķīt!

Dažreiz, bet jo īpaši šogad, es klausos mūziku un domāju.. ka tā ir savāda un afektējoša liecība par aizgājušu laiku. Tagad tikai cenzūra un bēdas ir palikušas. Bet toreiz.. mūzika un patiesas jūtas.