10 September 2020 @ 09:08 pm
 
Miinuss nedzershanai ir taads, ka kad atkal iestaajas izmisums, nav pie kaa piekjerties. Tad vienkaarshi jaaseezh uz diivaana ar eerkjshkji saanaa, nav kur likties un jaaizliekas vai vienkaarshi jaabuut taa it kaa viss ir normaali.. un buutiibaa arii ir. Kursh gan, kaut mazliet padziivojis, njemsies apgalvot, ka eerksjkjis saanos ir kas nenormaals vai aarkaarteejs.

Pluss ir taads, ka apzinja netiek raustiita pa augshaam un lejaam. Tu visu laiku juuties vienaadi pilnapziniigs, iesleedzies realitaatee, nevis viisties un valsties emociju, skumju, noguruma, apaatijas, nejuutiibas miglinjaa, ko sagaadaa dazhaadas reibuma faazes.

Nu, es te tik biezhi rakstu par dzershanu, jo man ir noslieces, kaa jau alkoholikja metai. Ar kuraam es ciinos un par kuraam es filozofeeju. Jo alkohols prieksh manis ir tas 'draugs', kuram var staastiit visus ruupestinjus un visus sirdseestinjus. Ja muuzika staasta tev, tad alkoholam tu vari staastiit, un vinjsh tikai uujina saldi "jaa.. jaa!.. JAA!".

Bet anyways, arvien vairaak es saprotu, ka man nepriecee vairs tas shoka elements, kad tu iedzer un emocija atraisaas un tad ir whoa.. dziiviite. Viss viss viss ar laiku paliek garlaiciigs.. viss, kas ir skumjsh vai beediigs. Jo saapes ir tik paredzamas, pat savaa dziljumaa, izmisums, naids.. visi tie saatana braalji.

Bet miilestiiba - taa ir interesanta. Tai nevajag neko, nekaadus paspilgtinaajumus, tai nevajag nekur kjerstiities. Taa aug kaa dailja, bezgaliiga pukje visur, kur tu veelies, bez jebkaadas paliidziibas vai uzmundrinaajuma.

Tas ir labi.