30 August 2020 @ 07:19 pm
Es peedeejaa laikaa diezgan daudz raudu.  
Vismaz liidz 30 gadiem es biju beernishkjiiga. Probleemas bija tik naivi akuutas. Tagad mana beernishkjiiba iekgriezhas naivaa cinismaa. Vai es veel arvien esmu beernishkjiiga? Visticamaak. Vai nu dziive saap klaji vai klusinjaam, shiis saapes ir tik beernishkjiigas. Man visa zheel un sevis visvairaak. Es nezinu kaapeec ir tik gruuti. Kaapeec jaapiespiezh patiess, bezizveeles smaids. Es ieniistu tevi esiiba, beernishkjiigi un kveeliigi.

Man shkjiet, ka viss mans prieks ir neiists, apmaans. Ja jau es biju tik prieciiga, tad kaapeec es tagad raudu? Prieks, kas nav muuzhiigs nav patiess, nav iists, varbuut tikai taada aarishkjiiba un izraadiishanaas.

Smagas skumjas, vilshanaas, nezheelastiiba - tie ir iisti, tie ir patiesi.