29 June 2020 @ 05:39 pm
 
Laikam tomēr nebūs mums pašiem savs dzīvoklis šogad. Tātad var atskaitīt arī ģimeni, prieku, eksistenciālu jēgu un jebkādu cerību vai iespēju uz nākotni.

Tajā vietā, lai paraustītu plecus un sausa ekonomista izloksnē noteiktu itiswhatitis, es sapsihojos, apraudājos un sāku stādīt viņam smadzenes par visiem zirņiem, kas princesi spīdzina un moka. Rezultātā, papildus biznesa zaudēšanas un bezdarba stresam, R virsū tagad ir arī mana šizofrēniskā neiroze. Why, I must say rather exquisite, mr shankly! Pats satriecošākais ir tas, ka, lai arī pašreizējais dzīvoklis jādala ar patīkamu un laipnu džekiņu, kurš šeit ir tikai 5 reizes gadā, un lai arī pats dzīvoklis ir superīgs un liels un man būtībā riktīgi patīk, un lai arī jebkurš cits dzīvoklis, ko mēs atrastu pa šo pašu cenu, būtu trepjapakša, tikuntā man izdevās sagruzīties. Again - exquisite!

Es viņam beigās ar sarkanu, uzpampušu klauna degunu mēģināju vāri atvainoties, bet auksts akmens jau bija iestājies viņa acīs.

Karoče, vienu dienu būs viņa kauss pilns ar maniem neirozes pilieniem, un viņš visticamāk mani piekāsīs, and I won't blame him.

Es jau pati tik pat sevi nicinu un gribu piekāst, bet nav kur un kā. Bet kas gan cits ir dzīve, kā bezgalīga, mazohistiska sevis paša kāšana.