Lai arī kaut kādas pirmās trīs dienas, man lokdauns raisīja vēlmi baigi sarunāties ar ģimeni, un ar draugiem kuru man nav. Tagad man ir tā, ka man vēl ļoti vairāk kā iepriekš negribas nevienu redzēt un nevienu dzirdēt. Don't take me out and don't call me because I don't want to want to see people and I don't want to see life. Lai arī es šīs dienas aizvadu liegā depresuhas žingulītī, kas pamīšu pamīšiem mijās ar apņēmīgu sajūsmu, ka šis ir tikai jautrs datorspēles līmenis, mani tīri labi apmierina vienkārši klusi darīt lietas. Dažreiz mēs ar R vienkārši klusībā ejam pa ielu, vai gatavojam ēst, vai tīram māju, vai klausamies mūziku, un man pat vairs nav angsta, ka mums nav sarunu tematu, man vienkārši ir gandarījums par klusumu un atslodzi. Un kad es saku "patīk", es ar to domāju "šķiet bezceremoniāli piemēroti."