06 January 2020 @ 08:59 am
 
Mani chetri meeneshi raadaas shauraaki nekaa iedomaajos.

Decembris izdega kaa sveciite, un janvaaris leenaam bet neshaubiigi tipina uz vidinju un tad jau uz beigaam. Bosi atdeva biroja kompi, taa ka tagad katru dienu es varu leisurely paklikshkjinaat taustinjus un sajusties noderiiga. Februaarii es atkal braukshu uz Latviju, shoreiz pilnasiniigi viena kaa vecajos aikos, un peec tam varbuutaas veel kautkur. Martaa jau buus jaasaak rikteeties uz darba atveershanu un pat nezinu vai buus laiks vaimanaat par laiku. Braukshu Martaa uz Dzhordaanu arii.

Taa tas laiks piepildaas, un iluuzija druup eksponenciaali vai kaa tur saka.

Ar R dziivoties pa maajaam un pa aaru, bet visu laiku kopaa, nav tik baismiigi un panicky kaa es izteelojos. Mees vienkaarshi visu hastlojam kopaa. Tikai divas meereni baismiigas apjautas un forebodings ir, sajuuta ka es par vinju kljuustu shausmiigi atbildiiga, un sajuuta, ka tas kas mums ir, tagadinjaas ir taaalu no casual. Tad man rodas kaarteejaas vaimanas, pashai pret sevi, ka man jaabuut iedvesmojoshaakam cilveekam vinjam, jo citaadaak ja es slinkoju, vinjsh slinko, ja es riju bulcinju, vinjsh rij bulcinju, ja es skatos suudu, vinjsh skataas suudu. Un tas, ka muusu hastloshana nav casual, man arvien arvieninjaas griezh domas uz to, ka kaa, vai tad gjimeni nevajag sheit tagad uzreiz domaat!? Kas mees vienkaarhsi shaadi plundureesimies bezgaliibaa, ka divi piedzeerushies jaanjtaarpinji? I will just park it on my wtf shelf. Bet tajaa pashaa laikaa, es zinu, ka ja kaut ko neplaano peec nolikuma un praata skaidriibas, tad tas saplaanojas vai driizaak mutates into some experimental uncanny spacetime warp. A la, vai nu panjem ko gribi, vai sanjem ko dod.