23 October 2019 @ 10:39 am
 
Ko juus dariitu, ja jums buutu kaadi divi triis briivi meeneshi dziivee, kuru laikaa juus sanjemtu savu normaalo algu bez straadaashanas? Vai juus kaut kaa pilnveidotos? Atpuustos? Celjotu? Ietu uz kursiem? Dzertu? Paliidzeetu vecaakiem vai gjimenei? Brauktu klusajaa retriitaa? Guleetu gultaa visu dienu? Lasiitu graamatas? Taisiitu ahujasku?

This is so dangerous for me, jo es vienmeer esmu jutusies, kaa darbs ir vieniigais, kas mani attur no naaves. Es neredzu sev pasaulee jeegu, taapeec arii uzreiz atkriit visi ekstrakurikulaalji. Dzert es negribu. R mani neizklaidees.

Es domaaju, ka varbuut buutu forshi aizbraukt uz Latviju, nosleepties vienaa no mammas dziivokljiem un izbaudiit salto ziemas ambienci vientuliibaa.. varbuut iet uz karsto jogu katru dienu, tur lasiit bla bla bla.. Bet es zinu, ka nojuugtos bez R, un es negribu nekur notiities.

Tad es vareetu palikt sheit un vienkaarhsi veseliigi dziivot, atveeleet sev laiku, izlasiit visu Dostojevski un taa taalaak bla bla bla.. Which I guess is what I will end up doing bla.

Es vienkaarhsi neesmu taads cilveeks, kursh apveersh dziivi, atmoda nav manaas kaartiis un es nekad nebuushu forhsaa, uznjeemiigaa pasaules meitene. Dziive ir prieksh izvilkshanas nevis prieksh aarishkjibaam.

Bet reaali, ko juus dariitu ar papildus laiku, un vai entuziasms ir kaut kas ko var panaakt, vai ir aukstasiniiga gjeneetika?