Man patika Once Upon a Time in Hollywood. Man patiik filmas, kur ir vaajsh vai neesosh plot, jo vinjas visvairaak atspoguljo dziivi taadeejaadi. Parcik dziivei arii nav plot, tad visaadas mazas, mundane ikdienas lietas, objekti, procesi izvirzaas galvenajaa plaanaa. Es daudz vairaak tripoju bumbas no saviem vistas un mango salaatiem, to izskata, smarzhas un sentimentaalaas veertiibas, jo vista ir suliiga un apcepta, mango ir pietiekami salds un stingrs bet ne ciets, oliivellja patiikami jaucas ar laima sulu un pipariem, chili, un maigajaam salaatlapinjaam, zesty kjirshtomaatinjiem un kraukshkjiigo papriku, paarlejot visam veelj chili un sojas meerci, neaizmirstot saujinju peetersiilju, mans traucinjsh izskataas peec impresionistu meistardarba, dziive ir pabeigta un piepildiita uz 10 minuuteem.. nekaa no taa were is my freaking life going, who the heck knows innit.

Man ljoti patika skatiities uz gliishajaam mashiiniiteem + celja putekljiem, shosejaam, horizontu, cilveeku sejaam un plikumiem, uz doggy, uz bildiiteem un kraasinjaam, cigareshu duuminjiem, televizoriem, un klausiities vecu, vecu dziesmu snippets. Un beigaas bija gjeniaalas, because that is literally my reaction to everything in life, at least pretty much, life turns you into a psychopath a little bit.