"Aiziet! Virtuvē noklājām avīzes uz grīdas, viņš uzliek žņaugu, jā, tā lieta iet, asinis tek! Un tā nu jau pirmajā dienā, kad Madridē atklāja pasākumu un dalībnieki nāca ārā, viņi redzēja, ka uz padomju karoga stāv un asiņo jauns priesteris. Protams, tas bija efektīgi. Sākumā stāvēju, rokas nolaidis, tad sapratu, ka tek uz kurpēm, un pacēlu... Par to man piesēja, ka gribot izskatīties kā Jēzus, bet tā jau nu gan nebija!"

Esot ģimenes ielokā, vissāpīgāk redzu, cik daudz maldu un nemīlestības valda, un jūtos tik bezgalīgi impotenta, ka šķiet censties patiesi, patiesi ir bezcerīgi. Kā var nebūt nekas palicis?

Man vismaz nav tuberkoloze.