Uncanny sapņu izlase:

Biju pludmalē. Daži cilvēki peldējās jūrā, es arī gāju peldēties, apvilkusi garu, baltu kleitu. Ūdens bija neparasti atvēsinošs un spirdzinošs, bet teju nepatīkami tumšs. Cēlās arvien lielāki viļņi, es izgāju atpakaļ uz sauszemes. Stāvēju pludmalē un skatījos, kā viļņi pieņemas spēkā un cilvēki tajos peldas, sērfo ar saviem vārajiem ķermeņiem, tiek mētāti. Milzīgi, tumši, teju melni viļņi veļās. Te pēkšņi no debesīm ar žvūku un skandošu triecienu pludmalei uzkrīt smaga metāla siena, nošķeļot jūru no pludmales smiltīm. Es stāvu, šokēti veros uz sienu, kur tikko bija jūra, un sašutusi saku: "Nekad neko tādu neesmu redzējusi!"

No metāla sienas šķindoņas, strauji pamodusies, pie sevis noteicu: "Whoa.."

Manuprāt, "veselīgs ego" ir oksimorons, līdzīgs "saudzīgai nokaušanai".