Amizants belziens pa manu vārgo dvēseli šodien, sakarā ar foršo nonduality vortex čali.

Pēc pagājšnedēļas fiasko, kura gaitā es kā idiņa rūgti notinos pazemē, mani pārņēma dziļš kauns par manu esības ļaunumu pret sevi and my heart's affections. Es ar ugunīga fēniksa vēzienu izlēmu, ka šis mēnesis visu mainīs, jo es mēnesi unconditionally uzticēšos Dievam, un tad jūnija pirmajā nedēļā iešu atkal pie Rūperta un speciāli būšu maiga un forša, un valdzināšu čali. Es izdomāju, ka pa mēnesi kļūšu normāla un drosmīga, un atbildēšu liktenīgajām zīmēm. Aizvakar es nopirku skaistu puķainu kleitu iekš Joy un biju izlēmusi, ka es viņu vilkšu uz satsangu, un tur speciāli, kā reckless maniac apsēdīšos blakus čalim un totāli īstenošu, radīšu, piepildīšu savu fantāzijas utopiju, ar viņu runājot par lietām. Es biju izdomājusi stratagems, es atpizģīju pesimismu, un depresijai situ pa dibenu ar pātadziņu.

Bet šodien es uzzināju, ka tieši tajā vienā, concise datumā, kurā man bija jārada utopija ar stratagems, man ir jābrauc uz mārketinga mītingu Devonā. Tajā vietā, lai puķainā kleitā zem ceriņiem and whatnot beauty dotos pie Rūperta un čaļa gremdēties nonduality and love, man būs jāceļas 5:00 no rīta, lai 3 stundas pavadītu vilcienā ar priekšnieku, tad 6 stundas pavadītu klausoties about the wild wonders of marketing strategies, tad 3 stundas atkal vilcienā ar priekšnieku, un varbūt ap 20:00 - 21:00 es būšu māju vientuļajā istabā, bez nonduality fix-up, bez čaļa potencialitātes, bez Rūperta maigajām acīm un balss, bez ceriņiem, ar neuzvilktu kleitu skapī blakus pārējām manām simts puķainajām kleitām, ko nekad neuzvelku, jo mani sapnīši šajā pasaulē neviesojas nekad nekā.

Bet vismaz mārketings veldzēs manu dvēseli + čalim nebūs mani jāredz + es šādi esmu jutusies par 100 čaļiem un pohujā + vobla.