Sapnī redzēju, ka atrados lielā mājā, virtuvē, kad pamanīju, ka uz griestiem sāk plesties ūdens pleķis un pilēt ūdens. Es uzreiz skrēju uz augšstāvu noskaidrot, kas ir tam par iemeslu. Uzgājusi augšā es redzēju, ka tukšā istabā kaut kāds neattapīgs jauns džeks kaut ko kruķējas ap atklātu ūdens trubu zemē pie sienas. Viņš it kā bija santehniķis, bet ļoti nekvalificēts. Es pati piegāju pie trubas, skatījos, ka jā tur sūcas ūdens ārā. Mēģināju kaut kā to stiprināt, aizgriezt, bet šķiet salauzu vēl vairāk, un tad man truba sāka sist ar elektrību. Tajā pašā laikā, mani pārņēma šausmīga vilšanās un bailes, jo es sapratu, ka es biju pieteikusies uz studijām kaut kādā estētikas skolā, tiku uzņemta un šodien ir mana pirmā diena, un es to kavēju dēļ stulbās trubas, ūdens un santehniķa, bet man ir jāpaliek un jāatrisina šī situācija.
Tad nākamajā brīdī, santehniķis tomēr uzstāja, ka viņš mazliet tomēr saprot par trubām un nāca man palīdzēt kontrolēt situāciju. Jo ūdens nu jau šļācās pamatīgi. Kamēr mēs kopā strādājām ap trubu, mans fokuss no ūdens pārmetās uz neizdarīgo santehniķi, kurš man pēkšņi šķita ļoti simpātisks, lai arī viņš bija varbūt pat dzērājs un urla. Mani aizkustināja, ka viņš noņem šo atbildību no manām rokām, un tad viss pēkšņi norima.
Nākamajā momentā es atrados savā universitātē, un izrādās biju paspējusi vai nu uz pirmo dienu, vai jebkā, un viss bija beidzies labi. Es prezentēju savu pirmo mākslas darbu, kas bija trīs vai četras skaistas avokado maizes. Trīs vai četras rupjmaizes šķēles ar labi samīcītu avokado, apkaisītas ar krāsainām (dzeltenām, sārtām, rozā) garšvielām, un blakus bija arī krāsaini salāti laikam. Lai arī šis mākslasdarbs bija ēdiens un ļoti vienkāršs, visi bija izbrīnā un pārsteigti, tas uz visiem atstāja ļoti lielisku iespaidu, jo atspoguļoja pārsteidzošu, autentisku, bagātīgu, vienkāršību, tas bija kas vairāk par ēdienu. Es distinktīvi izjutu, ka mans galēji vienkāršais ēdiens tiek uztverts citā, daudz cēlākā līmenī, tā it kā tas būtu burvju triks. Varbūt tāpēc, ka tajā bija ļoti daudz vitamīnu, minerālu un citu vitālu barības vielu.
Tad nākamajā brīdī, santehniķis tomēr uzstāja, ka viņš mazliet tomēr saprot par trubām un nāca man palīdzēt kontrolēt situāciju. Jo ūdens nu jau šļācās pamatīgi. Kamēr mēs kopā strādājām ap trubu, mans fokuss no ūdens pārmetās uz neizdarīgo santehniķi, kurš man pēkšņi šķita ļoti simpātisks, lai arī viņš bija varbūt pat dzērājs un urla. Mani aizkustināja, ka viņš noņem šo atbildību no manām rokām, un tad viss pēkšņi norima.
Nākamajā momentā es atrados savā universitātē, un izrādās biju paspējusi vai nu uz pirmo dienu, vai jebkā, un viss bija beidzies labi. Es prezentēju savu pirmo mākslas darbu, kas bija trīs vai četras skaistas avokado maizes. Trīs vai četras rupjmaizes šķēles ar labi samīcītu avokado, apkaisītas ar krāsainām (dzeltenām, sārtām, rozā) garšvielām, un blakus bija arī krāsaini salāti laikam. Lai arī šis mākslasdarbs bija ēdiens un ļoti vienkāršs, visi bija izbrīnā un pārsteigti, tas uz visiem atstāja ļoti lielisku iespaidu, jo atspoguļoja pārsteidzošu, autentisku, bagātīgu, vienkāršību, tas bija kas vairāk par ēdienu. Es distinktīvi izjutu, ka mans galēji vienkāršais ēdiens tiek uztverts citā, daudz cēlākā līmenī, tā it kā tas būtu burvju triks. Varbūt tāpēc, ka tajā bija ļoti daudz vitamīnu, minerālu un citu vitālu barības vielu.
2 atziņas | teikt