Es šonakt redzēju unsettling sapni. Vienā brīdī es attapos, ka eju uz šķiet Rumāņu vai Bulgāru tradicionālās mūzikas koncertu skaistā, vecā ēkā. Biju jau iegājusi iekšā un taisījos pirkt biļeti, bet pēdējā brīdī pārdomāju, jo zināju pēkšņi, ka vēl man ir iespēja iet uz kino, kur jau biju iepriekš nopirkusi biļeti. Es izmetos no teātra ārā un skrēju uz kino. Skrienot pāri krustojumam, mani gandrīz nobrauca mašīna, bet es lecu un izglābos. Bet tad man iekšā kāds spēks radīja zināšanu, ka tam ko Dievs grib paņemt pie sevis, viņš atradīs citu veidu kā to izdarīt (as in, ka ja man ir lemts mirt, tad ja es apmānu likteni tā pirmajā mēģinājumā, viņš izdomās uzreiz citu). Un nākamajā brīdī man skrēja virsū biedējošs, melns suns, žokļus atiezis, gatavs mani nogalināt. Tad es pamodos, ar iekšēju, aizsmakušu kliedzienu, un bija tieši 03:00. Sabijos, bet neko no tā nedomāju un aizgāju atpakaļ gulēt.