12 May 2017 @ 06:47 pm
 
under no illusion, ka tas lielos vilcienos paliidzeetu, bet es tik ljoti gribeetu, lai man buutu kaads cilveeks, kuram, katru reizi, kad man atkal ir darxxxXxx, uzrakstiit pilniibaa visu, kas man besii, no kaa man ir bail, kas mani uztrauc, un kas man liek justies bezspeeciigai, vainiigai, skumjai, dusmiigai, bezceriigai. es vienkaarshi nevaru iedomaaties, ka es jebkad kaadam cilveekam vareetu to visu uzticeet. praats shkjiet tik nestabils, lai cik vienaa kausinjaa buutu debesu mirdzuminju, uzgaazhas milziiga vobla otraa kausaa un viss sagriezhas veetraa un sliikonii.

un tur ir Taa lieta, es nevaru visu to uzrakstiit pati sev, jo es pret sevi neesmu iejuutiiga un saprotosha. ja es sev pasaku kaa es patiesiibaa juutos, tad mans ego un conditioning ravenously metaas uzreiz virsuu mani dzhadzhot un nonievaat, patronizeet, dismissot un visas taas jaukaas lietas. so instead of being my best friend, i just want to disassociate from myself.

es nezinu, kaads magjisks speeks, ir procesaa, pateikt to kaa tu juuties Otram, Citam. kaapeec es vienkaarshi nevaru ar savaam juutaam staigaat apkaart, taam neatstaajot manu galvaskausu? es nezinu, es neko nezinu, neprasiet.

es tikai zinu, ka ja es to nepasaku, tad taa inde briivi pluust manaa sisteemaa. es te kaut kaa meegjinu shajaa blogaa aplinkiem, esteetiski, amizanti maigi pieskarties, bet it's not even close to the gravity of it, to any relief.

no vienas puses, i see virtue in trying to make it alone, bet no otras puses i feel like it's some sort of a sin too