vakar atkal biju uz ezoteerisko graamatveikalu klausiities graamatas prezentaaciju, shoreiz no Timothy Freke, un tas uz mani atstaaja taadu iespaidu, ka es vakara mellumaa, triumfeejoshaa garaa matiem plandot, aciim gaileejot un dveeselei gavileejot, 2,5 stundaas naacu no Leicester Sq uz maajaam. vienu briidi, kameer gaaju garaam Buckingham Palace un klausiijos kaut kaadu Power of Love shkjita, ka tuulinj uzlidoshu gaisaa un manas rokas kljuus tik garas un plashas skaujot eksistenci un paar to baarstot holograafiskas ziedlapinjas, ka taas paarveertiisies par pasaules milziigaakajiem spaarniem. atnaakot maajaas, ieskatiijos spogulii, acis bija kljuvushas skaidras un tumshas kaa dzilji tumshzili ezeri, biju mazliet dizzy, frenzied, nogurusi, bet frikin high as a kite on life, aizgaaju guleet smiedamaas un pie sevis praataa chukstoties, ka es tevi (no one in particular, just god, existence, Jesus, ziedoni, myself, everybody else) miilu
vinjsh prezenteeja savu jauno graamatu, kuru vakar arii raatni nopirku, bet veel neesmu atveerusi jo i need to settle my spirits first. bet gribeeju pierakstiit savus iespaidus un sapratni par to. Timotijs cik esmu lasiijusi un vinju klausiijusies, fano par misteeriju, miilestiibu, evoluuciju, dievu, zinaatni, merging, bridging, making whole, paradoksiem, duality within nonduality. pats vinjsh ir 58 gadiigs, viirietis bez matiem, speeciigaam brilleem, lielu smaidu un siltaam bruunaam aciim, vinjsh vienmeer daudz kustaas un skraida apkaart uzstaajoties, plaataas rokaam, runaa kaismiigi, smiekliigi, viedi, aizraujoshi un sirsniigi. cik es sapratu graamata ir par to kaa pashreizeejaa ezoteerikas izpratne ir novecojusi un nav adekvaata, dieva izpratne ir novecojusi un nav adekvaata, zinaatne ir ignoranta un stagnee kameer neatziist, ka dveesele ir kaarteejais evoluucijas saniegums kas ir jaapeeta.
dazhas, manaa izpildiijumaa vague un frantic idejas, kas mani saviljinjoja:
- dievs ir taa miilestiibas sajuuta, kas muusos rodas, kad izveelamies communion instead of entropy
- dievs nebija visa saakumaa, bet gan ir visa beigaas, mees tiecamies uz dievu un to atklaajam arvien vairaak muusu apzinjai evolucioneejot un mums kljuustot more woke. as in dievs nepaarvalda pasauli, bet muusu atbildiiba ir ljaut dievam ienaakt pasaulee, ar savaam izveeleem (communion instead of entropy)
- pasaules saakumaa dieva bija maz (kari, zemi moraalie standarti), un pagaidaam arii nav iipashi daudz. bet vinja sheit kljuust arvien vairaak, jo cilveeki caur sevi ljauj tam ienaakt arvien vairaak. shis atspoguljojas cilveektiesiibu kustiibaas, empaatijas pieaugshanaa, etc.
- mees radaam dievu, izveleoties miilestiibu. pasaule evolucionee uz arvien lielaaku dieva/miilestiibas esamiibu, liidz voila paradiize zemes virsuu. dievs=miilesitiba
- we create god by imagining it and then integrating it into the ontology
- unconscious wholeness through conscious separateness becomes conscious wholeness
- reality is time, time accumulates, we are processes, we are conscious information to each other
- the more individual people become, the more potential is manifested, the more consciousness expands, the more space for god to inflow
- we evolve through becoming most individual
- dveesele ir evoluucijas next stage.
- vinjsh saliidzinaaja dveeseli ar the cloud un kjermeni ar datoru, as in ja dators sapliist, informaacija tikuntaa saglabaajas the cloud, taapat arii ar reinkarnaaciju
- vinjsh staastiija kaa apzinjas laukaa mees visi esam vienoti un varam tikties, bet tam papildus ir praats, kas pieder kjermenim, aptuveni kaa ir programmas uz datora, kas nesaglabaajas datoram saluuztot, bet viss, kas ir saglabaats uz cloud saglabaajas and can be shared
shkjiet, ka es pati saaku pinjkjereeties, jo es Timotijaa klausiijos tik pat frantically, recklessly and voraciously kaa vinjsh runaaja. jaaizlasa taa graamata un jaauzraksta strukturizeetaaks ieraksts, ko es pati varu saprast. basically, vinjsh piemineeja kaadas vismaz piecas shokeejoshas idejas par dievu, eksistenci, evoluuciju, dveeseli, cilveeka individualitaati un kopeejo (unity) apzinju, ko ieprieksh neviens nav piemineejis un apskatiijis taadaa veidaa. it just felt so fresh and exhilirating, un tajaa klausoties es jutos kaa randinjaa ar Jeezu. veel man patiik tas ka vinjsh savu graamatu ir sarakstiijis taa, kaa es rakstu sho blogu, ar mazajiem burtiem, bez liekaam pieturziimeem, tikai retiem komatiem to break up the pace, juutos ar vinju familiaara <3
simfonija: burial - come down to us