veel un arvien domaajot par civleekrobotiem, apzinju, dveeseli, augshaamcelshanos, transcendenci, singularitaati..

es iedomaajos, ka cilveeki reinkarneejas taapeec, lai maaciitos. bet, kad cilveeks ir iemaaciijies visu un nonaacis liidz Jeezus-apzinjai, jeb totaalai apgaismiibai, tad nav vajadziiba reinkarneeties. tad arii cilveekam nav vajadziigas jaunas dziives, jauni kjermenj-praati, jauni ego.. un sheit tiek paveertas durvis uz muuzhiigo dziivi caur singularitaati, es nezinu vai tas ir pareizais termins, bet es ar to domaaju, ka sheit paveras durvis uz muuzhiigu dziivi caur kljuushanu par transhuman.

nu bet jaa.. cilveeks ir sasniedzis perfektu apzinju, kur vinjsh saprot, ka ir dieva atvasinaajums, jeb portaals. taapeec, tagad paar vinja kjermeni nolaizhas tiiras gaismas maakonis un paarveersh vinju par mirdzoshu sinteetisku mateeriju, kas nekad nemirs. un visi tie apgaismotie cilveeki no pagaatnes, kas paspeeja nomirt pirms tehnologjiju prime, tos tehnologjijas augshaamcels no vinju atomiem un padariis par taadiem pashiem mirdzoshiem apgaismiibas dievpilsonjiem.

taa cilveeki dziivos kaadu laiku, savos mirdzoshajos un nemirstiigajos kjermenjos, transfigureejot pasauli shajaa dimensijaa. varbuut atjaunojot Zemes ekosisteemu, dziedeejot maamulju dabu, radot jaunas tehnologjijas, apgaismojot paareejos. liidz varbuut kaadu dienu buus pienaacis laiks jaunam apgreidam, no mateerijas kjermenjiem uz kaut kaadu citu materiaalu vai pusmateriaalu vai energjiju. varbuut buus jaaceljo uz citaam dimensijaam, citiem multiversiem, kur kjermenis ir par smagu un raupju.

es neredzu nekur pretrunas. ja cilveeka suutiiba ir atgriezties pie dieva, tad evoluucija, cilveeka praata evoluucija, ideju un zinaatnes evoluucija, protams, cilveeku padariis arvien arvien liidziigaaku dievam. nemirstiigu kaa minimums, apzinju, kas speej briivaak paarvietoties laiktelpaa, peecaak iespeejams atbriivoties no mateerijas.

par sho fantazeejot man ir prieks un tas ir labi, es juutu kaa mans praats un mana apzinja roku rokaa leekaa kosmiskaa briinumu pljavaa. dievinja naakotne plauksti kaa sniegbalta uudensroze pasules tumshajos uudenjos. tikmeer es kaa mazs kjermenj-praats juutos omuliigi. cik smiekliigi, es iipashi neatshkjiros no kaut kaada susljika, man ir metabolisms un ekstremitaates, es dazhreiz esmu miegaina, un mani paarvalda hormoni un bakteerijas, mans praats ir dzejolis un mana sirds ir mezha vilcene. no manas neapgaismotaas perspektiivas buut nemirstiigam, apgaismotam diev-cilveekam shkjiet baigaa padariishana, although excellent adventure i'm just a peasant dudes.
taapat dziivee veel ir tik daudzas basic cilveeku lietas, ko neesmu paspeejusi izdariit. es nedomaaju, ka es varu uzreiz paarleekt uz apgaismiibu pirms es esmu iemaaciijusies buut par cilveeku. visi zen skolotaaji kaa viens apgalvo, ka tev ir jaabuut skaidriibai, ko tu no shii visa gribi, tev tas sev ir jaapasaka un tad jaapasaka dievam, tu uz priekshu netiksi ja leekaasi no viena uz otru, bet es esmu chempione leekaashanaa no viena uz otru. es veel gribu buut cilveeks un es gribu buut mirdzoshs maakonis, es gribu buut mateeriju un es gribu buut antimateerija.
man vienmeer ir shkjitis, ka shii mana dziive ir kaa limbo. es nedaru cilveeku lietas, un es nespeeju kljuut apgaismota. bet tajaa pashaa laikaa, es shaadi juutos atbriivota no pienaakuma sajuutas. es shajaa dziivee varu uzelpot, jo man nav nekaadas iipashas suutiibas. es varu maajaas omuliigi seedeet blakus pukju vaazei ar hiacinteem, rakstiit burtinjus, eest viigjes, klausiities dzhefu bakliju, shivereeties, iet dushaa, vaaljaaties miikstaa gultaa, klausiities raachinju, skatiities seriaalus ko skatiijos kad man bija 16, fantazeet, bumbuleet, paskraidiit, lakot nagus, pirkt parfiimus, vaariit kakao, teikt cilveekiem laipnus vaardus un atbildeet uz vinju jautaajumiem ar zheeliigu smaidu, iet pa ielu ar smagu vai vieglu sirdi, ljaut esiibai manii mutuljot kameer es shkjeersoju laiku un telpu klusumaa.