esmu paarliecinaajusies, ka entuziasms un prieks manaa dziivee ir kaa elpa.

kad es ar to piepildos - ir spars dariit jebko.

kad es to izelpoju - ir taads diezgan dramatisks vakuums.

bet triis lietas ir for forever granted:

1) ieelpa un izelpa turpinaasies pamiishus liidz briidim, kad es izbeigshos kaa bodymind

2) neviens no shiem diviem staavokljiem nav autenstiskaaks par otru - nav taa ka es+ieelpa ir krutaaka nekaa es+izelpa, jo 'es' vienmeer ir viens un tas pats, bet ieelpa un izelpa ir unavoidable, necessary, complimentary processes of being human

3) tikai taapeec, ka atrodos izelpas staavoklii nenoziimee, ka es esmu nelaimiiga vai tuksha, es vienkaarshi atpuushos un apkopoju speekus naakamajai ieelpai. un tajos briizhos, kad esmu pilna ar elpu un dziivi, un entuziasmu, es negribu tur atrasties muuzhiigi, to sastindzinaat, vai arii to pieklusinaat un pataisiit par maznoziimiigaaku nekaa shaads staavoklis ir, i want to surf it as much as i'm capable, each time a bit more hopefully, and then let it go gently, to rest, to process and to await the next one

+ i want to explore, cik daudz ir iespeejams ieelpot un cik daudz ir iespeejams izelpot, un vienlaikus to apcereet filozofiski, esteetiski, eetiski, gariigi, praktiski