26 September 2016 @ 10:05 am
velninji  
man ir jautaajums. 
cik es saprotu cilveekam ir tikai viena probleema - bailes no VVOOOIIIDDDD. un ar skrupulozi gjeniaaliem praatuljojumiem, lai shiis bailes izjustu grandiozaak, daba cilveeku apveltiija ar EEEGGOOO, kura vieniigais uzdevums ir shiis bailes apspiest, aizstuukjeet projaam, taam uzseesties, raukt uzacis un degunu pret taam, uz taam neskatiities un skalji klaigaat, aiztureet elpu, izlikties par akmeni, kuru bailes ljoti leeni bet meerkjtieciigi nedrupina uz naavi. 
un, cik es saprotu, shis chaklais ego ar baileem dubultsuperveiksmiigi tiek galaa, meegjinot kaut ko sasniegt, akumuleet, idealizeet, tiekties peec ambiicijaam, glorificeejot, iedomaajoties, utopizeejot, kveeli un svelmaini ticot, uzstaajot un taa taalaak atpakaljgaitaa uz naavi. 
kameer bailes fokuseeti, strateegjiski, meerkjtieciigi, aukstasiniigi, bet tajaa pashaa laikaa laipni, izpaliidziigi ar beznosaciijumu miilestiibu drupina tavu akmens sirdi. taa rodas cilveeka dziive. 
varbuut vinjsh 14 gados jau nekaveejoties atklaaj sho komisko situaaciju ar void, ego, baileem un akmens sirdi, un visu uzmet gaisaa un aizskrien ziedonii un gulj blakus spaariitem zaalee un ljauj saulei kaa medum klaaties paari veederam, stilbiem, pierei un luupaam, un shaadi atdevies dieva un universa aarpuslaika, aarpustelpas, aarpuspraata monoliitajam viedumam atlikusho dziivi vada veicot concise, effortless, wise, compassionate, resistance-free darbiibas, kas shaada cilveeka muuzhu paarveersh elegantaa, dabiskaa, dailjaa triumfaa. 
bet varbuut vinjsh pamostas tikai peec dekaades, vai divaam vai triis, vai chetraam vai piecaam vai seshaam, vai septinjaam. un pamodushamies vinjam ir skaaba un siiva garsha mutee, redzot kaa vinjsh neapzinaati ir ljaavis ego paarveerst savu dziivi groteskaa hranjaa. mans jautaajums ir sheit - tad, kad cilveeks, beidzot pilnasiniigi saprot, ka ego (kropls ego, veel, cik es saprotu, ir taadi ego, kas ir benign un nepiecieshami, lai veiksmiigi funkcioneetu un piedaliitos kopeejaa radoshajaa evoluucijaa) ir hranja un vinja dziive ir hranja, un ir pienaacis laiks visu uzmest gaisaa un atdoties dievam - vai tas ietver to, ka cilveekam ir vienkaarshi bez jautaajumiem un ceriibaam jaaturpina sava hranjiigaa ego hranjas izveidotaa dziive liidz naave vinjus shkjirs? 
kas ir tas faktors, kas citiem cilveekiem iedod gliitus, potentus ego, kameer citu cilveeku ego ir hranjas?
teiksim, piemeers no ikdienas - cilveeks iet pa lielu, vinjam ir karsti, gar stuuriem valstaas dzeeraaji, mashiinas shpricee indiigas gaazes degunaa, sausi puteklji braazhas sarkanajaas aciis, kaut kaadas sievietes lamaajas, citas zirgojas un zviedz, nokaltushas (nevis nodzelteejushas) rudens lapas sitas un skraapee sejaa, paariishi suucas, miskastes vonjii, pamestas cigaretes kuup uz naavi, cilveeks turpina iet pa ielu, bet tad vinjsh cauri nepatiikamo iespaidu duumakai izlauzies, atceras, ka pie VISA vainiigs ir ego, un taapat kaa jebkursh kaitiigs ieradums tas agri vai veelu buutu jaamet nost. bet tad uzreiz praatam priekshaa izlec kjeemiiga, nesmalkjuutiiga spekulaacija - vai atmetot ego es nenokljuushu tajaa nepskauzhamajaa situaacijaa, kur man buus jaautrpina shis gauzhi suudiigais un izgaazies projekts, kameer pats autors ir kaut kur notinies? 

es secinu, ka es veelaizvien nespeeju atshkjirt, kuras domas ir izdomaajis mans superfuckedupfuckshit ego hranjs, un kuras domas naak no dieva, un veel es veelaizvien nezinu vai es ticu jebkam aarpus ego un tukshumam. varbuut taapeec man shkjiet, ka man ir vieniigi melnbalta izveele veerot ego vai veerot tukshumu, un veerot ego vismaz ir interesantaak (vaarda 'interesanti' vispretiigaakajaa noziimee). tad mans ego veel iekomentee, ka ja dievs eksisteetu, tad vinjam arii buutu  daudz daudz daudz interesntaak veerot vinju (ego) nevis tukshumu, dubultaa uzvara.. 
mans tukshums nav pietiekami labs dievam. ja jau vinjsh labpraataak izveeleetos veerot shaadu seklu, bezkauniigu ego. nevis pieveerst uzmaniibu man, tukshumam, kas lai arii kaismiigi nicina sho suuda viepli, tam izdabaa un dod valju, jo ir iejuutiigs, nemotiveets un garlaiciigs.

es secinu, ka man jebkad ir bijusi tikai viena izveele, nevis buut impotentam tukshumam, nevis buut pasiivi agresiivaa opoziicijaa ar savu ego, nevis buut akmenim, bet uzmest gaisaa un pienjemt, ka es esmu dievs un ego ir mans beerns, kursh man ir atbildiigi un iejuutiigi jaaaudzina peec labaakaas sirdsapzinjas, un dziive veidosies taada, cik ruupiigi un kaadu es izaudzinaashu savu ego. problemaatiski man shkjiet nezinaat kur un kaa lai saak, attopoties ar shaadu mezhoniigu, apaatisku, rauduliigu, spiitiigu kverpli sev pie saaniem