05 August 2016 @ 08:55 pm
rural fantasies  
debesis aaraa pa virtuves logu ir labdabiigas, gaishaa persiku kraasaa, mazliet duumakaini gaishzilas, blaavas, veel gaishs, reti peleekvioleti maakonji sastajaushies apakshaa, duumi. es iedomaajos ka zem shiim persiku debesiim ir plashs, bezgaliigs smilshkraasas labiibas lauks, kas stiepjas taalu taalu un izbeidzas ar akcenteetu tumshi zalju, gandriiz melnu mezha sviitrinju taalumaa pie apvaarshnja, tuuliit iemirdzeesies zvaigznes un atnaaks meeness, iestaasies tumsa un diena beigsies, es kopaa ar visu mees ienirsim melnaa meemaa tumsaa

bet pilseetaa tumsa nekad neiestaajas, diena nekad nebeidzas, ir, protams, tikai viena vieniiga vieniigaa diena, kas jebkad ir bijusi, ir un buus. debesis man vienmeer shkjiet, kaa vieniigais, kas neiederas manaa apkaartnee, peedeejais, kas ir palicis, ko pilseeta nav izkropljojusi, apcivilizeejusi. ja neskaita naktis, naktis ir izpostiitas. vieniigais perfektais, ja neskaita naktis, neskartais uz ko var skatiities un domaat par bezgaliibu, atcereeties bezgaliibu, gremdeeties bezgaliibaa. viss paareejais ir tik pat saraustiits kaa defaultaa esiiba, lai cik mieriigi tu seedeetu, asinis rinjkjo, ausiis kaut kaada siikshana, veenas pulsee, galva dun, nofokuseeties nav iespeejams, tevi kaut kaads esiibas nerrs nerro, diida, seezh iekshaa tevii un klanaas, sarausta apzinju, kjersaas visam klaat peec kaartas

es sapnii atkal gaaju laukos gar tiirumu, un pie lielaa siena shkjuunja seedeeja veca chigaanu tante ar mazu chigaanu meiteni, abas izrotaajushaas tumshaas, saartaas, zilaas dreebees, ar lakatinjiem. es uz vinjaam skatiijos, ceriibaa, ka vinjas mani ieraudziis. tad mazaa meitene vecajai tantei teica, davai paliidzam vinjai, paraadam vinjai kaa dziivot. tad es zinaaju, ka man pie vinjama jaaiet un vinjas man pateiks dziives gudriibu, nedzirdeejusi pamodos

un persiku debesiim nav ne jausmas ne daljas par shito murgu te lejaa