18 May 2016 @ 09:24 pm
 
peedeejaa laikaa es daudz pastaigaajos. 'pastaigaaties' ir diezgan neakuraats apziimeejums. es vienkaarshi neatlaidiigi eju nekur. pailgi, kaadas vismaz divas stundas, divas ar pusi, triis. cauri rajoniem, no bagaataakaa uz nabadziigaako, pa lieliem celjiem un pa mazaam ielinjaam, caur parkiem, paari tiltiem. es eju bezmeerkjiigi un bez konkreeta meerkja iet noteiktu laiku vai distanci. eju gan taapeec ka nevaru iedomaaties neko citu ko dariit ar savu dziivi un eju taapeec, ka man ir slinkums mediteet pa iistam. eju lai justos ka eksisteeju pasaulee, un lai nejustos ieslodziita maajaas istabaa, un lai redzeetu kaa notiek pavasaris, kaa salapo un atzied koki un pukjes un kaa viss smarzho, lai redzeetu cerinjus nevarot tiem pieskarties, un arii lai skatiitos uz cilveekiem kas dziivo.

dazhreiz ejot es juutos taa kaa sapnjos, it kaa man viss piedereetu un es maldiitos briinumzemee pilnigi briiva, es skatos uz katru lietu peec kaartas un viss ir bagaatiigs un briinishkjiigs, un katrs jaunais iespaids nodzeesh ieprieksheejo, ritmiski kaa muuzika.

citas reizes ejot es juutos kaa tajos sapnjos, kur tu attopies pilniigi sveshaa vietaa liidz kaulam viens, neviens tevi pasaulee nepaziist, nevienam tu neesi vajadziigs, un lai arii tu shkjietami kaut kur ej, tev nav ne jausmas kur iet un kur sevi likt, tu esi sveshkjermenis, citplaneetietis, un staavi aarpus, meegjini mijiedarboties, gribi, bet tu sliidi visam cauri jo tev ne ar ko nav sasaistes.

shodien ejot pa prince of wales walk es saaku domaat vienu domu par spektriem. par to kaa katrs cilveeks ir uz spektra lietaas, kas vinjam patiik un nepatiik, tajaa cik taas ir preteejas, konflikteejoshas. piemeeram, paarsvaraa man patiik filozofiskas un gariigas lietas, bet dazhreiz man patiik muljkjiigas >6 rated imdb chick flicks, man paarsvaraa gribas dziivot veseliigi, es nepiipeeju un gandriiz vispaar nedzeru, vairs neeju tuseet un needu cukuru/saldumus, vingroju un shad tad skrienu, bet dazhreiz man gribas iet tuseet un pieljurbaaties liidz nemanjai un dejot pie drausmiigas klubu muuzikas. dazhreiz, kad esmu maajaas un lasu kaut kaadu filozofisko graamatu vai skatos kaut kaadu consciousness video and am heavily vibing on existentialism, un tad maajaas paarrodas maasa un grib skatiities first dates vai made in chelsea, vai arii saak runaat par kaut kaadaam random girly world things, un manii kaut kas sazhnjaudzas un mani paarnjem passive aggressive low key dumsmas un es kljuustu despondent un nejauka, jo visa mana gremdeeshanaas manaa heavily philosophical spektra pashaa taalaakajaa far out droney end tiek abruptly izjaukta.

tad es parasti kljuustu kaut kaa klusi nejauka, beernishkjiigi, un peec tam sevi shaustu un mazliet ieniistu. jo peec kaada laika es saprotu, ka uz mana spektra ir taas pashas shallow, girly, worldly, mundane, trivial vietas, un tas ir tik salti un neiejuutiigi un apkaunojoshi buut passive aggressive pret kaadu, kursh esi tu pats tikai citaa briidii.

bet driizaak, es izdomaaju, ka visiem cilveekiem ir viena un taa pati spektra taisne, vinji vienkaarshi atrodas dazhaadaas vietaas. un ja tu uz kaadu dusmojies vai neizproti to vietu kur vinji atrodas, tad tu pats liidz galam vienkaarshi neesi izpratis to spektra taisni uz kuras tu atrodies. tu neesi apzinaajis savu teritoriju. jaa tavaa teritorijaa varbuut ir vietas, kuras tu apmeklee ljoti reti vai nekad, bet vienmeer ir iespeeja ka tu tajaas nokljuusi, jo tas viss pieder tev. tu esi tas viss spektrs

apriilii kad es izdzeesos no cibas, es jutos ljoti pamesta. es 19. apriilii redzeeju kaut kaadu muljkjiigu sapni, kuraa es biju overflowingly laimiiga, blisfull, peec kura es ljoti apraudaajos, viena no taaaam raudaashanaam, kuraa tu nekam in particular prasi kas notiek un ko lai tu dari, kas tu esi, kas tev ir jaadara, kaapeec, un tad bez jebkaada mierinaajuma vienkaarhsi beidz raudaat un ej dushaa. es sistemaatiski gaaju cauri savai cibai un paarkopeeju vinju wordaa, un cik nozheelojams bija tas viss ko es jebkad biju uzrakstiijusi, taa it kaa es butu paklausiigs kalps saapeem, taa it ka es buutu portaals caur kuru saapes var ierasties un sevi demonstreet, casually, uncontrolled. es skatiijos spogulii un man bija nesmuka aizpampusi sarakana seja ar noteceejushu tushu. veel naakamajaa dienaa pamostoties no riita bija uzpampushi acu plakstinji, bet es kaartiigi un meistariigi visu aizkraasoju un notusheeju un nosleepu, un aizejot uz darbu jutos viegli un tukshi un eksalteeti. tad es paaris nedeeljas dziivoju klusi un atrauti, ljaujot domaam garlaikoties kaa cieminjiem kurus man nav valjas izklaideet.

peec paaris nedeeljaam es sev atzinu, ka es esmu piekjeerusies vairaakiem sveshiniekiem no cibas, un es gribu indefinitely turpinaat zinaat kaa vinjiem iet un ko vinji domaa par to kaa vinjiem iet. un sev atzinu, ka es nedomaaju, ka jebkad vareeshu beigt rakstiit dziivee, un ka man vispreciizaak izdodas ietvert tos eksistencs quintessential apveidus kas rodas dziivojot tieshi sheit. un ja es to sheit nedaru, tad tas ir kaa meegjinaat aptureet taadu pluusmu kuru man nav speeka aptureet. tas izklausaas debiili bet es taa juutos, varbuut citreiz man izdosies piemekleet viltiigaakus vaardus, kas neljaus tam izklausiities tik debiili.

ir 2016. gada 18.maijs, un ko tas vispaar vairs noziimee? shie ciparinji? tas ir mazs cukura vai saals graudinjsh pret to cik neizturami piesaatinaata ir taa eksistences sajuuta, kas katru dienu ir sevii jaaneesaa, tas bezgaliigais spektrs.
 
 
simfonija: ghostpoet - i just don't know