vakar tomeer atceelu savu swami meditaacijas thing, jo notrusiijos. tajaa vietaa es tumsaa ugleeju uz diivaana un skatiijos the sacrifice. izdomaaju, ka es tomeer visu gribu dariit pati/viena. labaak peetiishu pasauli savaa nodabaa, kaa pilniigi vientuljsh filmas varonis, kura domaas klausaas tikai vinjsh pats un lielaa mistiskaa apzinja. es negribu speciaali iet maaciities lietas no cilveekiem, man nevajag no vinjiem paliidziibu, jo es negribu vinjus apmaaniit, ka man ir ambiicijas. cilveeki ir ljoti slikta vide prieksh ego

veel peec 2 gadiem guleeshanas uz izvelkamaa diivaana, kura stanga man pa naktiim spiezhas muguraa un saanos, es nopirku iistu gultu, ar baltaam franchu viiteneem galos, un matraci, un tagad es tur vareeshu dziivot

taa it kaa tu buutu kaut kaads filckering image, flickering state, tu veel neesi gatavs tukshumam, un tu negribi kljuut iists. tu gribi iemiileet tukshumu, bet tev ir zheel visa, kas var buut iists.