'Varbuut buutu gudraak ljaut vinjiem ciiniities savaa kanalizaacijas juuraa..'

lasu Viilmas Luules vienu no eposiem par metafiziskajiem dziives zobratiem, ko mamma bija aizdevusi maasai, un tas ir tik patiikams paarsteigums. kad meegjinaaju vinju lasiit pirms kaada gada, domaaju ka labi vinja ir normaala tante, runaa dzejiskiem teikumiem, sort of groovy stream of consciousness un vinja ir satikusi Homeeru respect, bet es nedomaaju ka mees vareetu buut drushkas.
bet tagad viss ir mainiijies, un gandriiz katrs vinjas teikums man shkjiet profound dziives patiesiiba pasniegta tieshi tik iipatneejaa bet piemeerotaa vaardu kombinaacijaa un tonii, lai to saprastu ne tikai praats bet arii ieksheejais. pirms tam man taa ir bijis tikai ar Pessoa, a tagad arii ar Viilmu