06 January 2016 @ 06:14 pm
neverending story  
kaa tikt paari tam, kad shkjiet ka kaut kas ir taisiits no taa pasha kvantu lipeklja kaa tu. as in kad kaut kas ir kaut kaada programma, kas ir wayward son, pazaudeejusies, bet iisteniibaa pieder tavam kompjuuteram, programmu kopums, my prescious, mine, you're mine, you're mine. ko tas nozimee un kas ir dziive?

es lidostaa nopirku divas Dzintara smarzhas, 'Riidzinieces Nosleepums', kas smarzho peec vecas tantes ar violetu bluuzi, kas aiziet uz teaateri un aizmieg peec pirmajaam 9 minuuteem un nogulj atlikushos ceelienus, starpbriidii izdzerot likjieri un apeedot lashmaiziiti. otraas smarzhas saucas 'Reveranss' kas smarzho peec zefiiriem un kaut kaada salda 90.o gadu shampuuna which i like

veel es gribu nopirkt anglju pilsoniibu, savest kaartiibaa nodokljus, izpeetiit pensijas, deklareeties anglijaa un izregjistreeties no latvijas, un braukaat pa riigu ar riteni gardi smejoties vai sentimentaali elpojot vai histeeriski raudot par katru veikala nosaukumu, veciem logu raamjiem, vaartruumeem un stuuriem, tilta vantiim, saulrietiem un duumiem. jo mamma teica, ka latvija pieder amerikaanjiem un krievijai un vanga teica, ka obama bus peedeejais amerikas prezidents un gan bulgaaru vanga un ekstrasensu ciinju vanga abas teica, ka eiropa buus tuksha jo kodolspraadziens un kim jong uns un isis, un ja anglija izstaasies no eiropas un latvija buus krievija tad this will be handy.

jaa, viss ko es izdomaaju, kas es biju un esmu un veelaizvien domaaju ir greizi, kameer tie cilveeki, kas man shkjiet achgaarni, neeetiski, amoraali, pretenciozi, sekli, materiaalistiski, egoistiski, triviaali, neapgaismoti, prasti - tie viegli sliid pa realitaati it kaa zinaadami to, kas man bija pienaacies, ko es gribeeju zinaat, ko es biju nopeniijusi zinaat. es saprotu, ka, protams protams protams, probleema ir manaa uztveree ne vinjos. vinjus es svinu, miiljie cilveeki.

es kaut ko saku, bet tajaa vietaa lai es no malas vareetu uz sevi skatiities un domaat damn girl this shit wise n' counter, iisteniibaa es esmu tikai kaut kas taads, ja sakrusto dzhordzhu bushu ar jehovas lieciniekiem un bon dzhovi

dazhreiz es izteelojos, kaa es no bankas iznjemtu visu naudu kas man tur skraajusies, nopirktu vienvirziena biljeti uz kaut kaadu vjetnamu vai jebkaadu valsti ko var atljauties, un vai nu tur eksisteetu vai nolektu no klints
 
 
simfonija: limahl - neverending story