labi ka eksistee jauki cilveeki kameer ir cilveeki kas pret tevi izturas nejauki. sastriideejos ar mammu par vegaanismu. bet vispaar man shkjiet, ka maasaam ir taisniiba un pat vismiermiiliigaakajam pasaules cilveekam man neizdosies saglabaat saticiibu. es tik ljoti gribeetu, lai mamma izbeidz shuumeeties par dajebvisu un nav puukjis un pirms uzbruktu padomaatu ko dariitu jeezus, bet tas laikam taa nekad nebuus. un es neveelos dziivee aizdreifeet no cilveekiem, bet es arii zinu, ka es nekad nebuushu tas kas notur. manaa dabaa ir kljuut pasiivai, aizdreifeet, nosleegties, grimt ruugtumaa un skumjaas un vienaldziibaa. es labpraat sastingtu un nobeigtos pie koka lauka viduu vai mezhaa, praktiski nav starpiibas

es juutos tik neerti, taa it kaa es nesaprastu kur un kaapeec es esmu