21 September 2015 @ 03:08 pm
i hateth heart  
es jau divas dienas esmu atgriezusies no Tanzhiras. es juutos taa it kaa es buutu atrauta no sava entangled particle, falling so deep in the abyss of vague desperation. tikmeer beady eyed Ekharts kuuko mazaa smadzenju stuuriitii, mans desperation, viss mans unease ir iluuzija, man pat nepieder manas skumjas, tikai skaudrais, patiesais, potentais, orgasmiskais now. so great, so tragic

so Tanzhira bija mana veelviena sirdsvieta peec Lisabonas, tikai vinjaa ir lielaaks gabals manas sirds, ja ne visa. es gribeeju sheit ierakstiit garu ierakstu par visiem notikumiem, kas bija neiespeejami un magjiski, vairaak kaa filmaas, life does not imitate art, art could never ever reflect even a a fraction of life, bet manas atminjas ir skaudras un saaposhi skaistas, taapeec es negribu lietot stulbos vaardus, kas visu paarveersh kaut kaadaa semantiskaa putnubiedeeklii. tajaa vietaa es vienkaarshi pietureeshos pie #blessed

es pat tur satiku zeenu, kuru visticamaak vairs nekad neredzeeshu, rooftop balliitee, kameer kopaa jaucaas Jans Tiirsens un Allaaha call to prayer, kameer sarkana un violeta rieteeja saule, dzerot jts un piipeejot davidofus, kas man ir tik tipiski, looking for love in all the wrong places, es vinju visticamaak vairs nekad nesatikshu

kaapeec cilveeki negrib skatiities un dziivot now, jo varbuut vinji ir paaraak vaaji, lai buutu conscious, paaraak vaaji prieksh reckoning
 
 
simfonija: yann tiersen - la noyee