'sevis' sajuuta kaa uzstaajiigs nikjis pie kura atgriezhos. man 'es' ir tik ljoti zajebaliijis. es pirmo reizi asi un skaidri un dzilji un droshsirdiigi un ar revolucionaara sirdiigumu apzinos, ka pilniigi jebkad visu dziivi, kad esmu kaut ko praatojusi kaa buutu labaak 'man', kaa man 'sevi' pataisiit autentiskaaku un staaveet pretii pasaulei kaa labaakam 'sevis' cilveeka eksemplaaram ko var apskatiit, esmu jutusies kaa putekljains vaska lohs kaut kaadaa whimsical and sad human species izstaadee.

lai arii es aizvien vairaak noveerteeju un briinos par to briivo labo dzintara un saules sajuutu, kas rodas darot lietas ar domu ka kindness and compassion pret citiem ir prioritaaraaki nekaa autentiska 'es' projiceeshana, kas neruup nevienam iznjemot pashu,

mana 'es' sajuuta kaa absurds naktstaurs pret mani sitas kaa pret lampinju un mani shaadi muljkjiigi traucee, un neatstaajas

vai arii driizaak, man laikam tomeer ir bail uz visiem laikiem atsaciities no mana nabaga daudz izcietushaa 'es', kas tik ilgu muuzhu ir centies buut kaut kas substanciaalaaks, iistaaks, autentiskaaks. es nesu liidzi smagu laadi pilnu ar miiljiem niekiem, kas es biju iedomaajusies vareetu mani concisely reizi par visaam reizeem nodefineet, kas man ir smagi un traucee un tikai liek izpluust melanholiskaas paardomaas par manas eksistences potencialitaateem

tas ir kaa sapnjot nomodaa and you cannot stop because its sad and fun and sentimental and you're a childish greedy fool