22 June 2015 @ 06:52 pm
 
katru reizi, kad man briivdienaas sanaak pabuut vienai nost no cilveekiem, man shkjiet es kaa 'es' izshkjiistu un paliek tikai taads daudzshuunis, kas paarvietojas maajaa un pasaulee un eed saldeetus kjirshus un klausaas skanjaas un veero notiekosho, bet manii leenaam mazinaas un nepaliek neviens, kas gribeetu ko konkreetu domaat, vai komenteet, vai veerteet, vai kas justos par jebko strongly in any way.

man nepatiik, ka darot lietas, un kontakteejoties ar pasaules burviigajiem cilveekiem shis daudzshuunis fiksi pagraabj kaut kaadu ego kostiiminju, kursh pasham nemaz nepatiik un speelee klaunu.

man nepatiik, ka visi cilveeki izskataas, kaa piedzimushi ar der-kaa-uzliets kostiiminjiem, kameer es neeerti mokos