11 February 2015 @ 03:39 pm
 
tagad katru reizi, kad no kaada praata plauktinja nokriit un izritinaas domu kamoliitis, tajaa vietaa lai es tam skrietu pakalj un aizrautiigi skatiitos, kur tas mani ved. tajaa vietaa esmu atradusi savu iisto kosmosa vietu, kas ir nekustiigs, niigrs zen kaktinjsh, kur es seezhu un klausos vai nu war on drugs vai kurtu vailu vai tamliidziigu muuziku, un pagaidaam tikai vai nu adu shalli vai elpoju.

veel es esmu atradusi jaunu cilveeku kas es gribu buut. man ir taads ljoti diivains jogas skolotaajs. vinjsh ir ljoti garshs un pavecs un vinjam ir plika galva un paliela melni sirma baarda un ljoti biezas uzacis un brilles, vinjsh ljoti diivaini paarvietojas, it kaa sliidot, taa kaa severuss snape un ljoti klusi un nomierinoshi zemaa balsii runaa. veel vinjam ir taada sejas izteiksme, it kaa vinjam viss riebj. es vienmeer gribu buut dazhaadi viilushies, klusi bet interesanti viirieshi. bet shis arii ir tikai common domu kamoliitis.

veel arii man darbaa grib par ceturtdalju palielinaat algu, deelj kaa man ir stress un gribas no visiem norobezhoties, jo tas laikam noziimee, ka man ir jaabuut vel ciitiigaakai aktrisei un bezmaz vai histeeriskaa maniere jaabuut laipnai, pieklaajiigai, jaaizdara simts lietas vienaa minuutee un varbuut arii jaapaliek vismaz dazhas stundas overtime. un vairak jaarunaa ar cilveekiem un koleegjiem izliekoties ka mani ruup vinju neizturami cilveeciskaas dziives, kas man vienmeer ruup when i'm exposed to them. bet shis arii ir tikai nieciigs domu kamoliitis, kas no manis ripo projaam.

es domaaju, ka domu kamoliishi no kaada cilveeka ripo projaam tieshi taapeec, ka tie vinjam nepieder un neder kaa defineejoshi variablji. manupraat, viss ko cilveeks iedomaajas vai izdara ir kaut kaads sveshums un nepatiesiiba, kas no vinja grib izlauzties.
 
 
simfonija: the war on drugs - suffering