ir tikai divi varianti, vai nu katru doto mirkli tu atlaid nebuutiibaa, vai arii vinju nostaadi par apzinaatu pamatu naakamajam mirklim. taadas sekundes veido jebkuru izveeli dziivee un taa viss pamazaam konstrueejas vai dekonstrueejas.

es jau ilgu laiku meegjinu, katru savu produktiivo bet valjiigo domu, kuru man ir inerta veelme palaist nebuutiibaa, nostaadiit manas apzinjas prozhektoros un buut ar vinju aci pret aci viens pret vienu. es negribu pieljaut, ka manas domas kaa kautri susljiki notinas kruumos. jo es zinu, ka visas shaadas manas domas nav kautri susljiki bet gan reaali krutas kosmiskaas konstances, kuraam ir potenciaals transformeeties bezgaliigaa awesomeness. jo un veel praataa ir peleeks bliivs tukshums, kas ir kaa tie zirneklju tiikli manaa pagaajshnedeeljas sapnii, kas gaisaa veerpjas aatri un sacietee un grib visu labo un dziivesprieciigo paarakmenjot un nomushiit, visus prata dzivesprieciigos un magical susljikus.

man vienmeer ir bail, ka tagadnes juutaam un domaam ir biistami pieveerst svariiguma noziimi, jo simts punkti, ka naakotne ar savu nepieluudzamiibu agraak vai veelaak izniicinaas visu skaisto un labo tagadnee. no otras puses tieshi taapeec, man izmisiigi shkjiet, ka tagadnes juutaam un domaam jaapieveersh ekskluziiva un pastiprinaata uzmaniiba, jo tas ir vieniigais, kas peec visiem likumiem ir iistens un taustaams. shaadi es negribu ticeet naakotnei un nevaru ticeet tagadnei, un no shaada absurda rodas pretiigs postmoderns mijkreeslis.

es vakar atbraucu atpakalj uz angliju no riigas briivdienaam, un tagad man atkal dveeselei ir vaaks uzlikts. man anglijaa vienmeer ir sajuuta, ka man ir vaaks uzlikts, smags, no svina, peleeks. un kad es eju pa metro gaitenjiem, man ir sajuuta ka man ir atkal 9 gadi un es eju pa gailjezera slimniicas gaitenjiem karstaam aciim. es neesmu viens no tiem gauzhajiem iebrauceejiem anglijaa, kas saka ka te ir stulbi, jo te ir riktiigi feini, bet totaala britnija and she cry cry cries in her lonely heart, thinking if there's nothing missing in my life, then why do these tears come at night

es domaaju man ir jaaizdomaa plaans kaa atgriezties latvijaa pie priedeem, rupjmaizes un visiem mirusho latvijas dzejnieku spokiem riigas ielaas.