03 August 2014 @ 11:41 pm
 
cilveekam it kaa laikam patiik justies neierobezhotam. bet jo vairaak vinjsh ir neierobezhots jo nebeidzamaaka ir vinja ciinja un puulinji apzinaat robezhas. taapeec man dazhreiz patiik justies ierobezhotai, jo taa es juutos droshi un vienkaarshi.
mani biedee briiviiba, jo tad es juutos taa it kaa es skrietu uz visaam pasaules puseem vienlaiciigi, bezgaliigi un izmisiigi, nekad neapstaajoties, shausmiigs veejsh triecoties bezgaliigaa taalumaa meegjinot kaut ko atrast vai paarlieicnaaties.
lai arii es no vienas puses ruugti nicinu ierobezhotiibu, no otras puses mazas robezhas man shkjiet miiljas un cilveeciigas un moraali disciplineejoshas. man biezhi patiik maza un leena pasaule, kur ir tikai dazhas lietas, jo tad es pati sajuutos lielaaka. es dazhreiz juutos tik liela, ka varbuut man taada maza pasaule shkjiet kaa buuris. un dazhreiz es domaaju, ka es esmu paaraak tragkjiska un aarkaarteeja, lai vispaar dziivotu aarpus buura. es izzustu un buutu necilveeks.