es varbuut atkaartoshos,
bet jo ilgaak es dziivoju, jo sirreaalaak man shkjiet taada vieta dziivee, kur atrodos. it kaa es buutu ilgi gaajusi projaam no kaut kaa pareiza, un nonaakusi vietaa, kas minimaali liidzinaas tam, kaa buutu jaabuut, kur viss ir paaraak sveshs un nepienjemams, lai jebkad justos kaa maajaas. un tikmeer, viss kas man ir apkaart ir citu cilveeku ikdiena un normaalas dziives.
no vienas puses man shaada maldiishanaas dziivee, vietaas, plaanos, visaa shkjiet viegla, atbriivojosha, smiekliiga, pilnasiniigi patiikami tragjiska, eksistenciaali trekna. no otras puses, cik gan laimiigs var justies pakliidis taurenis ar maziem nodriskaatiem spaarniem, kaut kur, kur naak ziema.

man dazhreiz izveidojas sirdii taads skaudrums un indiiga pretestiiba pret cilveekiem un vietaam, kas man shkjiet galeeji sveshas un man nepienjemamas, lai arii ne tie cilveeki, ne vietas man neko sliktu nav nodariijushi, es vienkaarshi esmu aizkliidusi un maisos pa kaajaaam vinjiem.