es vienmeer par pasauli ieprieksh domaaju kaa par kaut kaadu lielu, tumshu kosmisku lodi, kuraa es maza viduu staavu un pukojos un raudu un vienalgojos. bet man tikai shoriit pa iistam noklikshkjeeja, ka es esmu kaut kas kas ir izaudzis no kosmosa, ka es esmu mazs kosmosa izaugums.
jaa, un lai arii es dziivi un apzinju mazliet nicinu, man tomeer shkjiet negodiigi, ka visaadas retarded zvaigznes bez apzinjas bez sajeegas var dziivot biljoniem gadu, un kaut vai koki var dziivot tuukstoshiem gadu, un siikas negliitas bakteerijas arii miljoniem gadu, bet es, apziniigs un apzinoshs cilveeks, kursh miil pukjes un nenogalina zirnekljus, un skataas uz visaam lietaam kaa dzejnieks, ka es varu dziivot tikai kaadus 70 gadus, un mana dziivoshana nav tik briiva kaa kokam vai bakteerijai vai zvaigznei, bet gan taada piespiedu niikuljojoshana starp citiem cilveekiem kas neko nerubii un ir ljauni, un veel, ka man ir maz naudas.
visas lietas, ko es senaak tik dedziigi miileeju vasaraa, man liek mazliet saviebties kaa saapees. piemeeram, shopeecpusdien peec karstas dienas bija mazliet saule pret tumshi zilaam negaisa debesiim un jasmiini stipri smarzhoja, un tagad leeni beidz liit, un gaisam ir taa veesaa, dzidraa, dziivaa smarzha kaa inde. jaa es juutos, kaa es seezhu uz naglaam kameer man raada skaistumu. man shkjiet i'm conditioned not to like good things, jo man vinjas saistaas ar visaadu truukumu, un vinjas tik aatri nomirst, un vinjas ir tik nesatveramas un nepilniigas un meemas.
es taa arii juutos kaa saapiigs kosmosa izaugums, no kura kosmoss aatraak grib izaarsteeties, lai zvaigznes vareetu turpinaat mieriigi dreifeet bez luuroshaas apzinjas
jaa, un lai arii es dziivi un apzinju mazliet nicinu, man tomeer shkjiet negodiigi, ka visaadas retarded zvaigznes bez apzinjas bez sajeegas var dziivot biljoniem gadu, un kaut vai koki var dziivot tuukstoshiem gadu, un siikas negliitas bakteerijas arii miljoniem gadu, bet es, apziniigs un apzinoshs cilveeks, kursh miil pukjes un nenogalina zirnekljus, un skataas uz visaam lietaam kaa dzejnieks, ka es varu dziivot tikai kaadus 70 gadus, un mana dziivoshana nav tik briiva kaa kokam vai bakteerijai vai zvaigznei, bet gan taada piespiedu niikuljojoshana starp citiem cilveekiem kas neko nerubii un ir ljauni, un veel, ka man ir maz naudas.
visas lietas, ko es senaak tik dedziigi miileeju vasaraa, man liek mazliet saviebties kaa saapees. piemeeram, shopeecpusdien peec karstas dienas bija mazliet saule pret tumshi zilaam negaisa debesiim un jasmiini stipri smarzhoja, un tagad leeni beidz liit, un gaisam ir taa veesaa, dzidraa, dziivaa smarzha kaa inde. jaa es juutos, kaa es seezhu uz naglaam kameer man raada skaistumu. man shkjiet i'm conditioned not to like good things, jo man vinjas saistaas ar visaadu truukumu, un vinjas tik aatri nomirst, un vinjas ir tik nesatveramas un nepilniigas un meemas.
es taa arii juutos kaa saapiigs kosmosa izaugums, no kura kosmoss aatraak grib izaarsteeties, lai zvaigznes vareetu turpinaat mieriigi dreifeet bez luuroshaas apzinjas
teikt