12 February 2014 @ 04:30 pm
 
peedeejo reizi shaadi jutos kaut kad pagaajshgad pie eseju rakstiishanas jeb nerakstiishanas, vilcinaashanaas, spriedze, nezinja, vainas izjuuta, ruugta vienaldziiba, eediena gatavoshana un dreebju lociishana, ilga skatiishanaas spogulii kjemmeejot matus. aaraa nav saules un puush veejsh, dienvidus, ieslodziijuma sajuuta, istabaa gaisma, praata stingums, uztaisiiju milziigu zalju smuutiju, iedevu juusanam un guillermo. tagad lociishu dreebes, tad aizpildiishu divus applications akadeemiskajam darbam. man shkjiet, ka man visa pasaule parmet. cik labi buutu noliist vienai savaa istabaa un nezinaat nevienu pasaules cilveeku, visi man liktu mieru, stuulbie zinjkjaariigie uzbaaziigie cilveeki ar saviem nejaushi paarmetoshajiem teikumiem. ja juus nespeejat mani pienjemt taadu kaada es esmu, bet tajaa vietaa baarstaaties ar praktiskiem padomiem, tad varbuut juusu pashu dziivees ir probleemas. es jums taisu smuutijus un saku laipnus vaardus, bet juus man nejaushi paarmetat.
es neesmu dusmiiga, es vienkaarshi esmu nezinjas veetra, un netiishaam apgaazhu visaadus objektus, kas man ir tuvumaa.