uztaisiiju moku no karsta piena, melnaas shokolaades taafeles un maltas esspreso, klausos kaut kaadu wonderwall, pa pusei atgainjaaju zilas skumjas par pazaudeeto smuko zeenu, un vienmulji peetu pasaules karti, kur es vareetu janvaarii braukt dziivot. juusans man piedaavaa aizlidinaat mani uz singapuuru, kas man shkjiet diezgan pievilciigi. taz man piedaavaa kaut kaadu briivpraatiigo darbu bangladeshaa buuveejot skolu un peec tam maacot tos beernus. veel es domaaju par griekjiu, bet man bail ka tur buus kaut kaa paaraak. veel arii man ir bail, ka lai kur es aizbrauktu un lai ko es dariitu viss buutu vienaadi. man nekur iipashi negribas dziivot, man gribas buut tuuristam bez atbildiibas. man negribas nekur braukt un neko dariit, kameer es vareetu buut ar skaistiem cilveekiem.

es zinu, ka esmu muljkjiiga un, ka shis paaries, bet. es gribu uzrakstiit, kaa es juutos, neshkjirojot emocijas 'adekvaatajaas' un 'stulbajaas beernu emocijaas'

varbuut es visu sho vasaru un rudeni, peec tragjiskaa maija, kad es pazaudeeju kaut kaadu nepiecieshamu normaaluma sajuutu, un speciaali ar alkoholu, socializaacijaam un vienaldziibu noparalizeeju savu buushanu dziivee, savu sirdi. varbuut deelj taa es visu sho laiku biju sev netipiski aloof un 'reaalistiska'. un tagad es projiceeju vai kaut ko tamliidziigu uz vienu cilveeku, vienu situaaciju. varbuut manas smadzenes jauc sho visu ar manu nekonkreetiibas izmisumu par naakotni. varbuut es vienkaarshi piedziivoju muljkjiigas beernu emocijas.

bet juus zinaat, kaa ir kad juus sastopat cilveeku par kuru juus ZINAAT visu, ko vinjsh teiks, kad juus varat uzmineet katru vinja domu. un tas cilveeks kaut ko staasta par to kaa vinjsh juutas, un vinjsh staasta nevis par sevi bet par tevi. un vinjsh dara lietas un saka lietas, kas liek aizrautiibaa iespurgties dveeselee un praataa un ir visskaistaakais kosmosa dziilees.
redzeet savu atspulgu kaut kur pasaulee ir vislabaakais, kas ar cilveeku dziivee var notikt. jo visi cilveeki juutas vientulji, apzinaati vai neapzinaati, kameer vinji redz savu atspulgu. un tad kad vinji redz savu atspulgu, tad viss mainaas, jo vinjiem paliek vieglaak. cilveeks vairs nav viens smags svina klucis, vinjsh ir zelta gabalinjsh, un viss paareejais ir no zelta, jo taa kaa kaut kas cits ir no zelta vinjsh tic, ka varbuut viss ir no zelta.

bet tagad viss ir miris. visas manas mantas un apkaarteejie cilveeki ir tumshi un blaavi un kaa spoki un piesuukushies ar rugtaam zilaam asaraam, es nevaru pat nekam pieskarties, jo viss ir piesuucies ar naaviigaam skumjaam. un es juutos vaajpraatiiga meegjinot turpinaat ikdienu, es juutos kaa man buutu nocirsta roka un es turpinu vaariit teeju un smieties par koleegju jokiem un iet uz sasodiitu veikalu pirkt pitta bread.

es zinu, ka shis viss paaries, ka tur pilnmeeness un pms un fool, bet man pashlaik ir taads ZUDUMS, kaadu es nevienam nenoveelu. man shkjiet viss ir tik mistisks, tas ko mees apzinaamies par veelu, vai tas ko mees nevaram kontroleet, tas viss kas ar mums notiek, bet kas ir tikai zhilbinoshas gaisminjas, ko mees tikai nojausham bet neatshkjiram no parastaa.