sociaalaa dziive ar emocionaali nestabilajiem cilveekiem mani ir izsmeelusi. es senaak domaaju, ka es esmu emocionaali nestabila, bet tagad es saprotu, ka es ne reizi neesmu izraisiijusi dziivee dramatisku situaaciju ar savaam emocijaam. visi man apkaart viens otru emocionaali degjeneree un shantazhee un niicina, bet es tikai gribu mieru. taapeec esmu atgriezusies pie taa, kas man sanaak vislabaak. no visiem norobezhojoties savaa nodabaa dariit sevi attiistoshas un lutinoshas kjermeniskas un mentalas lietas. peec darbinja mieriigi aizgaaju uz jogu, peec tam iegaaju karstaa kaneeljdusha (tas ir kad uz dushas griidas sapilina kaneeljellju). nopuleeju zaabakus ar zaabaksmeeru, devos pastaigaa ar Patsiju Klainu un uz veikalu. veikalaa nopirku mixed olives un sarkanviinu un apelsiinu sulu. taa nu es vienatnee te mielojos un skatos 80o gadu Amerikaanju filmas par sievieteem un draudziibu. tikko noskatiijos Crimes of the Heart, un tagad skatiishos kaut ko liidziigu. man ljoti patiik 80o-90o gadu filmas par sievieshu dziivi un solidarizaaciju. es dievinu taadas filmas, kur vienkaarshi raada, kaa sievietes dziivo.

viss ir kluss, jo viss ir atljauts, ja to var izdariit, un nekas nekad nebuus tik noziimiigs kaa naave