visvairaak man riebjas, kad es esmu zivs bet es meegjinu iztaisiities par taureniiti. tas prasa aptuveni taadu pashu uzstaajiigu apmaatiibu kaa trakajam, kas saka ka ir jeezus. man riebjas, ka es sev ljauju kultiveet neiespeejamas domas par neiespeejamu veelmju piepildiijumiem magjiskos aarkaarteejos origjinaalos veidos.
un man shkjiet, ka man ir vienmeer bijushas tikai divas izveeles, kljuut par shizofreenisku taureni, vai palikt muuzham apsuunojusham rudens kokam. es gribu buut iistaaka, bet es nezinu vai iistums ir tas pats kas pieradums. dazhreiz man shkjiet, ka viss var buut iists, ka viss kas ir un notiek ir iists, jo tas ir. bet es negribu domaat, ka iistums ir vienkaarshi viss, kas ir. es gribu lai iistums buutu virtuozs un galeejs un paari visam, lai iistums ir vieniigais un galvenais un ljoti svariigs.

man ir ljoti gruuti izdomaat un nostabilizeeties veidos, kaa es sevi pasniedzu sabiedriibaa. jo es gribu buut sev uzticiiga, bet es domaaju, ka es neizdziivoshu kaa rudens koks. un taurenji man shkjiet vaaji.

man shkjiet, lai kas naakamais dziivee notiktu, peec neilgas melanholijas un sentimentalitaates un domaam par to kaa es to visu vareeju izbaudiit, taa kaa negausiigi eedot kreema kuuku, es pierastu. jo tas, kas notiktu buutu mans un vienreizeejs un neatgriezenisks.

nu jau visi cilveeki un notikumi paarveershas spokos. viss izskan un apklust. es izmisiigi visam un visiem gribu iekosties rokaa un just cik iists tas viss ir vai nav. pavirshi paiet garaam ir saapiigaak, kaa kad iekozhas un tek asinis.