20 October 2013 @ 11:46 am
 
 
 
20 October 2013 @ 09:10 pm
 
peec darba mieriigi aizgaaju uz jogu, neko ljaunu nenojausdama. man patiik iet biezhi uz jogu, tas ir tas, ko es daru. es pabeidzu straadaat, eju uzvilkt melnus garus sporta legingus un pieguljoshu sporta kruushturi un tumshi elektrozilu sporta topinju. uzvelku savu garo plato adiito jaku un atsperiigaa solii dodos pa ielu uz miiljo yoga haven. man patiik, ka man dziivee ir lietas, kas man patiik un padodas un notiek biezhi, un es varu izveeleeties, vai es gribu vai negribu taas dariit.

bet tad es atnaacu atpakalj un devos dushaa, bet man bija izbeigusies lavandas ellja, ko pilinaat uz dushas griidas zem karsta uudens.

kaarteejo reizi ir kaut kaads cilveeks, kursh man ljoti patiik ekskluziivi peec praata, bet kuram uz mani ir kaut kaadi nepamatoti romantiski plaani, kuru es esmu sadusmojusi ar savu nekonkreetiibu. es esmu nekonkreeta, jo es taada esmu un man nav nekaadu plaanu vai ideju vai noluuku. viss uz ko es esmu speejiiga ir vai nu pie sevis meereni just ka 'jaa man shis patiik' vai 'nee, luudzu nevajag', bet es esmu nekonkreeta un pieklaajiiga un es drastiski nevienu neshatdaunoshu.
man ir tas draugs Amans, kursh ir ljoti inteligjents un aizraujoshs, bet man vinjsh nekaadi romantiski nesaista. bet katru reizi, kad es ar vinju satiekos, vinjsh ES ZINU, ka domaa, ka tas ir kaads soliijums vai ziime. un jo biezhaak mees tiekamies, kas vispaar nav biezhi, jo vairaak vinjsh domaa, ka vinjam ir tiesiibas pieprasiit manu laiku.

tikai taapeec, ka es vinjam atteicu shodien satikties, jo biju nogurusi un gribeeju vienatnee dzert viinu un lasiit graamatu, vinjsh man atsuutiija piecus iiszinju palagus, par to kaa esmu vinju pieviilusi, un vinjsh uzskatiija ka deelj kaut kaadas freaking meeness eklipses mums buus jauns saakums, what?! man taa riebjas. vinjsh ir tik sakariigs dzheks ar praatu kaa kosmoss, bet tomeer taads petty njerga, kas iznjergaa jebko labu. paldies. es esmu bijusi abaas pusees, un katru reizi es pie visa juutos vainiiga ar savu buutni. bet kaapeec cilveekiem nav mazliet takta? padodieties un atkaapieties, bet negaaziet citiem virsuu savas samazgas un atkritumus, vai arii gaaziet, cilveeki var dariit ko grib.

es vienkaarshi beedaajos, ka visaadas gaisminjas apdziest man dziivee, un ka es visiem kaut kaa daru paari, bet kaa.. es varu apzveereet, ka ruupeeshanaas un uzmaniibas izraadiishan vai nu tevi padara par uzbaaziigu muljkji vai aukstasiniigu pieviileeju.

man rudenis tik ljoti glaasta dveeseli. man shkjiet, ka tas mitrums ar ko piesuucas lapas, un taa migla no riitiem un vakaros kas kuup un tur sodreejus, taas ir dveeseliskas asaras vai sviedri, kas tev pieskaras aadai un smeldzina tavu buutni, un tu nezini vai raudaat vai silti smaidiit, un reizee silti smaidiit par to cik skumji.

luudzu cilveeki, esiet cilveeki un nelauziet.