es saku, ka es kaut ko zinu tad, ja tas apliecinaas praksee. bet es vienmeer censhos pieljaut wiggle room. jo prakse ir tikai tas kaa lietas notiek, un paarsvaraa jebkura vadliinija vai likums var atmirt vai metamorfozeeties citaa.

peec prakses es diezgan galeeji un paarliecinaati varu sev apliecinaat, ka jo vienaaka savaas izveelees un darbiibaas es kljuustu, jo vairaak es sev patiiku, jo vairaak man pret dziivi ir taada klusa miilestiiba, un veseliiga vienaldziiba pret taas riteejumu.

kopsh man ir aizkritusi auss un kopsh es intensiivi jogoju un ruupeejos par savu veseliibu, es juutos kaa varens koks, kas brashi aug pretii saulei, un visi ielas un dziives un visurienes cilveeki, kas mani senaak nomaaca, antagonizeeja un izbiedeeja, saliidzinaajumaa ar manu dizhozola sajuutu ir peleeki sienaazhi un bikli eziishi, kas vaari ljurinaas pie manaam sakneem un taalumaa pa miglu.

veel arii peedeejaa laikaa es juutos iipashi vientulja un izbeigusies. bet man ir spiitiigs prieks un lepnums par to, un taa puse kuraa es esmu iznaakusi, te viss ir tik vienkaarshi un normaali, un lietas un domas un vaardi ir kaa patvaljiiga amazone

es atljauju un mazliet miilu domas, kas mani ievaino un izniicina, jo tas ir vieniigais veids, kaa izniicinaat manu muljkjiigumu shajaas lietaas. visaadaas shajaas lietaas. varbuut muljkjiigumu, bet varbuut to naivo briiniishanos un ticiibu, ko visi liekulji propagandee, bet kas nekad nav laba un noderiiga taadiem maldonjiem kaa es.
kaapeec beigaas es vienmeer juutos kaa muljkje, kas nesaprata, nepadomaaja, maldiijaas, sajauca, paarprata.