es vienmeer sev meegjinaaju iestaastiit, ka cilveekiem ir jaadod iespeeja un jaapiedod visaadas lietas, kas vinjos ir kaitinoshas un ljaunas. bet tagad man shkjiet, ka ar taadiem cilveekiem vienkaarshi nevajag saistiities. ne jau taapeec ka vinji buutu kaitinoshi vai ljauni, bet taapeec, ka es visu laiku aizmirstu, ka visas manas dotaas iespeejas un virspuseeja beznosaciijumu laipniiba cilveekus nemaina. es vienmeer aizmirstu, ka nekas ko es daru cilveekus nemaina, un ka es paarsvaraa dziivoju savaa iedomu pasaulee, kur cilveeki radikaali reagjee un uzlabojaas no manaam emocijaam vien.

es dazhreiz vispaar nespeeju aptvert, kaa var atrast kopeeju valodu ar cilveekiem, kaa var vispaar draudzeeties ar cilveekiem, ja vinji viens otru nesaprot, vai driizaak paarprot un nekad neatrodas vienaa sapratnes dimensijaa. 

es shoriit esmu ljoti neiedvesmota.