10 July 2013 @ 08:10 pm
 
ir 2013 gada vasara, un es esmu cilveeks. es visu dziivi esmu jutusies kaa muljkjiigi maajot ar galvu apstiprinoshi kameer cilveeki strauji un bezpraatiigi dziivo nost neinterseejoties, par to kas notiek visam apakshaa. neinterseejoties par jautaajumiem, atgainjaaajoties no jautaajumiem kaa mushaam.

bet shajaa vasaraa es leenaam taa saaku justies. it kaa es buutu izgaajusi no istabas, kur notiek kosmiska un dzilja domaashana. es juutos, kaa man tas ir apnicis. un buutu jau labi un vienalga. bet dzilji sirdii vai praataa es juutu, ka, lai cik bezjeedziigi un neproduktiivi ir domaat par Buutiibu, tas ir jaadara nerimstoshi un muuzhiigi liidz peedeejam elpas vilcienam.

veel mees ar Amanu vakar izdomaajaam, kaa var izvairiities no vaajpraata. tiem cilveekiem, kam praataa vienmeer rodas daudz nerimstoshas un plashas domas, ja vinji meegjina taam piekabinaat vaadus logjiskaa manieree, tad vinji agri vai veelu saprot, ka viss ir vaajpraatiigs un random. taapeec visaadi zinaatnieki un filozofi sajuuk biezhi praataa. njemot veeraa, ka visa pasaule ir metafora, arii dziljas kosmosa domas ir jaametaforizee. shkjiet, ka vieniigaas cilveeces zaales un aptuvena jeega ir maaksla. apzinju ietvert muzikaalaa, literaaraa vai vizuaalaa maakslas darbaa ir visefektiigaakais veids, kaa atbriivoties no smaga praata un izdziivot. man kaut ko aptuvenu klaareeja mans filozofijas biedrs universitaatee, sakot, ka i got to find my thing, un ka his thing is music. es toreiz tik noboliiju acis, ka vinjsh ir hipijs un paaragri atsakaas no padziljinaatas filozofijas potenciaala. tagad es saprotu, ka patiesiibu nevar galiigi pasaciit, bet vienmeer var paraadiit.