es to esmu rakstiijusi jau vairaakas reizes, bet man tas sev ir jaatkaarto muuzhiigi, lai es beidzot to atccereetos un sev un citiem nedariitu paari ar savu muljkjiigumu. ka cilveekam jebkuraa situaacijaa ir jaasaglabaa laipniiba un jaukums un graacija. es sev riebjos, kad es juutos paarmetosha un ruugta, un kad es to demonstreeju.

kravaajos. kad dziivee ir paarmainjas, ir ljoti gruuti saglabaat 'sevis' sajuutu. tu paarskati un paarkraamee kaut kaadas savas mantas un secini, ka tu esi pliks un viens. viss ir tik saapiigi izmetams un aizstaajams, viss kas paliek ir kaut kaadaa biedeejoshaa sirds nostuurii, un praata kosmosaa. ai cik sirreaals nepatiikums.