tas, kas mani pashreizeejaa dziive padara visnelaimiigaako ir, ka es nevienam neesmu regulaari vajadziiga, ja vien pati neuzprasos un nepiedaavaajos uz socializaaciju. vienmeer sanaak, ka esot vienai maajaas man ir jaaizdomaa veidi kaa nosist laiku garlaiciigaas unfulfilling ikdienas padariishanaas. shaadi rodas taa tukshuma un laika teereeshanas sajuuta, kas nekad nepamet un leenaam izniicina dziives prieku un jebkaadu motivaaciju. piemeeram shodien peec darba mani atveda maajaas, maaja tuksha, pagatavoju kaut kaadu daarzenju sauteejumu, paeedu pie televizora, un veel pusstundu skatiijos my name is earl, ar neapmierinaatu trauksmes sajuutu, ka vajadzeetu kaut ko dariit, bet es nezinu ko taapeec esmu sastingusi uz diivaana skatoties trulu seriaalu.

no vienas puses socializeejoties pavadiitais laiks paarsvaraa ir diezgan tizls un nekvalitatiivs, un taads pats arii vienatnee pavadiitais laiks.

no vienas puses es juutos kaa lieliska cilveekbuutne ar neizsmeljamu potenciaalu dzivot dziivi kraashnji un aizraujoshi, un iedvesmojot un paliidzot arii daudziem citiem cilveekiem.

bet no otras puses man vienmeer pietruukst ticiibas un motivaacijas, ka taadai dziivei ir jeega un sustainability potenciaals.

visu sho konfliktu un neizdariibas rezultaataa es vienmeer esmu meereni frustrated un neapmierinaata un noskumusi, kas kulmineejas vai nu ar totaalu downeri, vai arii ar spontaaniem reckless leemumiem, kas veel vairaak izjauc manu dziives ritmu un iedragaa pashapzinju.

kaa lai cilveeks dziivo? kaa lai cilveeks izkljuust no tik absurdiem dziives patterniem?

iedzershu viinu, mazliet un klausiishos boston radio ieksh spotify, un kaartoshu istabu, un varbuut mazliet dejoshu. sestdien atbrauks alise un maasa un mums buus good old times balliite. veel man ir jaauzlako nagi, jaaieiet vannaa un jaauzsmeeree kaneeljellja, veel es pieveersiishos literatuurai, es gribu izlasiit ojaara vaaciesha dieneni, ko nopirku jaanii rozee pa 0.75 sant. un peedeejo riigas laiku un stiivena kinga noveli ko nopirku lidostaa.

man riebjas aizpildiit savu laiku ar tik maziskaam un cilveeciigaam nodarbeem, es tad juutos zema un prasta un slinka un neautentiska. es jutos, ka es esmu iestreegusi zemaa pasaulee. vai tad man nav jaadara kaut kas plashs un visaptveroshs virs augstu liepu galotneem. ai es nezinu. es iedzershu mazliet viinu.

es zinu, ka apzinja ir kaa zeme un laikapstaaklji, un abi mijiedarbojas. laikapstaaklji neljauj ainavai palikt muuzhiigai, un izmaina visu ar katru veetru vai katru karstumu un sausumu, ar katru salu kaut kas saluuzt liidz naavei. man shkjita, ka praata saturs ir tikai minimaali mainiigs, bet taa ir nepareizi domaat. es iedomaajos, ka apzinjas laikapstaaklji tiek gjenereeti no emocijaam, un jo dramatiskaakas emocijas, jo speejaakas buus magneetiskaas veetras un zibenji. un tad zeme triicees un pat kontinenti luuziis.

ja es domaaju par saviem garstaavokljiem apzinjas laikapstaaklju ietvaros, tad shodien visu sedz smagi biezi truli un netiiri maakonji, un mani dursta visaadas atmosfeeras elektriibas. bet eku sheku, ieljurbaaju viinu un paklausiijos kaut kaadu stulbu creed un pozitiivi pohujiiga vakara saule taada kas lepni naak par veelu saaka lauzties caur maakonju trulo blaakji. izlauzaas un tukshi un karsti, varbuut tikai manaas iedomaas, mirdzinaas.

ja tu nevari cilveeks izkaapt no savas klaatbuutnes, kur apkaart ir tikai nedziivas lietas un nekonkreetas bailes. ja tu nevari izkaapt un bez nozheelaam iepeldeet izteelotaas vieglaas dimensijaas, kur ir tikai iespeejamibas un viss ir tik viegli viegli un cilveeciigi, tad dziive ir kaa ilga laika skaitiishana jau zaarkaa.

viena no aizraujoshaakajaam un pozitiivi narkotiskaakajaam sajuutaam ar cilveekiem ir meegjinashana runaat ar dramatiski pievilciigiem viirieshiem. tad kad ar pievilciibu un visaam kjermenja kjiimijaam ir jaaciinaas kaa ar miega paraliizi, lietot vaardus ir tik pat absurdi un smiekliigi kaa meegjinaat griezt maizi ar karoti. tad laika pluusma arii absoluuti apraujas, laiks it kaa atsleedzas, un apzinja kljuust tik eeteriska un viegla, taa nekoncentreejas un nefokuseejas, un tu atrodies bezlaika zonaa ar savaam narkotiskajaam sajuutaam.