tad, kad man nepatiik kaa attiistaas notikumu gaita manaa dziivee, es dienaam izvairos no cilveekiem, vinju iiszinjaam un veestuleem, un izliekos, ka probleemas neeksistee un es arii nee. to kluso skudrinju panikas fonu nospiezhu dzilji zemee ar skalju muuziku, daargu eedienu un maakslas baudiishanu

es vispaar gribeeju uzrakstiit vienu lietu, kas notika sveetdien ar vienu viirieti. mums darbaa buuveejas, taapeec tur vienmeer ir visaadi straadnieki. man ljoti patiik straadnieki, jo vinju nekjeepaajas ar visaadaam intelektuaalaam lietaam (taa izskataas), un ir iisti viirieshi, un straadaa ar rokaam, kas manupraat ir iistu cilveeku galvenaa iipashiiba.
viens no tiem straadniekiem ir pavecs, ap 60, rumaanju onkulis, ar ljoti apalju veederu. vinjsh vienmeer mani sveicinot sauc par Miss.
taa sanaaca, ka sveetdien vinjsh atnaaca uz recepciju runaaties. un paar vinja luupaam naaca taadas dizhas idejas, ka man skudrinjas paar muguru skreeja. dazhas lietas, ko es atceros, ko vinjsh teica bija, ka naak pavasaris, un ar katru jaunu pavasari cilveeks atceras, ka ir dziivs, un naak jauna miilestiiba, un ka tie ir dabas cikli, un pavasaris ir kaa dziesma un asinis skrien kaa strautinjsh. veel vinjsh teica, ka pilseetaa cilveeki nedziivo 'true life', ka vinjiem ir tikai triis 'G' (giness giness giness) un ja ar pirkstu pieskaras ginesa putinjaam, tad vinjaas rodas nospiedums 'G' formaa, tad vinjsh saaka sirdiigi smieties (vinjsh pats dziivo Dublinaa peedeejos 50 gadus). bet, ka vinjsh veelaizvien atceroties, kaa mazam zeenam vinja teetis teica, ka dziivee galvenais ir triis 'L' (learning, learning and learning).
veel vinjsh runaaja par puishiem, kas nodzeraas vodku. ka vinjsh iedzerot tikai vienu glaaziiti un uzkosh kjilavu, bet jaunie puishi dzer veselas pudeles. un lai arii vinjiem sirdis esot labas, vinji ir vaaji.
veel vinjsh teica, ka tur kur tu juuties kaa iistaas maajaas, taas vietas tu vienmeer atceries kaa paradiizi.

vinjsh man visas taas lietas teica, un es nesapratu kaapeec, un skatiijos uz vinju lielaam aciim, un domaaju par to, ka vinjsh ir iists cilveeks.
man vienmeer ir shkjitis, ka iists miers un laime sleepjas cilveekos, kas dara lietas ar rokaam, un miil savus vecaakus un dabu. ja cilveeks nemiil savus vecaakus, tad vinjam nav iemaaciitas svariigas lietas, un vinjam pasham taas jaamaacaas. un ja cilveeks ir vientuljsh savaa maaciishanaas procesa, tad vinjsh kljuust ruugtens vai fanaatisks.

aa un veel es gribeeju uzrakstiit par siltumu. ka ir spridziigi izteeloties, kaa siltums ir molekulu paaatrinaata kustiiba. kad, pieskaroties siltaam virsmaam, to virsmu straujaa moelkulu kustiiba iekustina tavas rokas molekulas. un ka tu vari iekustinaat savas molekulas vienkaarshi vinjas paberzeejot vai energjiski kustoties. tas ir forshi, jo tad sanaak ka cilveeki ir taadi kompakti molekulu kuulji, un vinjiem paarsvaraa nav ne mazaakaa teikshana par to, kaa vinju molekulas uzvedas, iznjemot tos briizhus, kad vinji apzinaati savus kjermenjus kaut kaa nodarbina vai maina to pozu.

nostaljgjija laikam ir neveseliiga vinji saka, bet es dziivi speeju visbiezhaak miileet tikai caur nostaljgjiju. ir nepiecieshams nodaliit lietas no praata, taa lai vinjaas paliek tikai kopaina un dveesele.