man biezhi ir bailes, ka evoluucija reizi par visaam reizeem paarliecinaajusies, ka es vinjas savtiigo geenu neturpinaashu, ar mani cietsirdiigi izreekjinaasies. ka vai nu naktii ejot no darba maajaas man uzbruks izvaros un nogalinaas maniakaali viirieshi, vai es atklaashu ka man ir kaada nedziedinaama graujosha slimiiba, vai ka kaads man uz blakus seedeklja vilcienaa atstaas spridzekli, vai ka es vienkaarshi iebrukshu kaadaa sinkhole vai man uzgaaziisies klavieres.
nav jau taa, ka es shaushaliigi butu iekjeerusies dziivoshanaa. bet es tik skaudri apzinos, ka ir tikai divas iespeejas. akli dziivot, lai turpinaatu bezjeedziigo cilveeces cirku. vai klusi un nepamaniiti padoties aiziet aizputeet

biju aizmirsusi, cik feina ir auksta aabolu sula.

esmu pamaniijusi, ka buutiibaa man ir bezjeedziigi koncentreeties uz mentaaliem intentional states. mani garstaavoklji ir kaa vasaras ainava. uzpuush veejinjsh un vienaa mirklii idilliskam taurinju un pukjuzirnju daarzinjam uzkriit auksta eena un viss veershas kriptiskaa akachu doom, un padebeshi taalumaa zibenjo tumshi. un tas veejsh, kas uzpuush, var buut visnieciigaakais vaards vai skatiens vai visbiezhaak kas absoluuti nenoteikts un neidentificeejams. man vispaar nav nekaadas kontroles par to kas ar mani notiek, mans praats tikai ik pa reizei pieveersh uzmaniibu un izmisiigi meegjina visu narratizeet taa lai buutu kaut cik logjiski.

tieshaam no sirds un dveeseles nesaprotu, vai arii vienkaarshi skumji fascinee, kaapeec cilveeki vispaar kaut ko dara cilveeces labaa. njemot veeraa, ka katram individuaalam cilveekam uz zemes ir doti tikai kaadi 70 gadi, un vinju nekaadaa veidaa neskars tas, kas notiks peec tam. es nespeeju citaadaak domaat par shaadu entuziasmu, kaa kaut ko, kas nenaak no pasha cilveeka, bet no kaut kaa, kas vinjaa ir iemiesojies. man patiik sleepties no pasaules, jo dziivojot liberaalaa pasaulee, kur cilveeki tomeer funkcionee ar kaut kaadu kjeceriigu komunismu praata, es juutos taa it kaa mani pleestu uz puseem. no kurienes rodas shis entuziasms 'uzlabot', 'apskaidrot', 'ieguldiit' pasaulee? es vienmeer esmu jutusies taa, ka pasaule no tevis tikai njem, bet pretii nedod neko svariigu, tikai taadas burzhujiskas drumslas. pasaule pashlaik pretii nedod patiesiibu un neko iistu.

peedeejaas triis stundas pavadiiju gleznojot diivainas acis, un klausoties sarezhgjiitu konferenci par kvantu mikrotubulaam, uzkozhot choco crispies. aaraa liist un brauc automobiilji. peedeejaas nedeeljas es speciaali izvairos no cilveekiem. tas ir tik savaadi, kaa, katru reizi, kad es kaut ko brainy intensiivi lasu, man peekshnji cilveeki shkjiet aizkaitinoshi un nepatiikami. varbuut es pati sev taada liekos un projiceeju to uz nabaga unsuspecting cilveekiem. man ir tik smags praats, man viss ko gribas, ir aiziet taalu wilderness, un nogulties, nolikt deninjus uz veesas zaales un mazliet paraudaat.