dziivee ir viens ne iipashi ieveerojams, bet vistragjiskaakais posms, aiza ar melnu viesuljjuuru, kas aprij beerniibu un prieku. liidz kurai ejot tu it kaa nes visas savas ceriibinjas un pukjes, taa aiza visu aprij, tu vinjai bez izveeles paarlec paari, bet otraa pusee jau jebkaads prieks nav tiirs. lai buutu jebkaads prieks tev vienmeer buus jaalauzhas un vinjsh jaaspeelee kaa aktierim, lai cik tu censtos aizas otraa pusee, tev blakus vienmeer staavees ruugts reegs

gads tuvojas beigaam un viss ir sirreaali. visi dzer un juuk praataa. es nezinu nevienu cilveeku no savaam pazinjaam, kuru dziives nebuutu kljuvushas par vaajpraatiigiem dzhungljiem. es seezhu darbaa un rakstu mammai ziimiigu e-pastu un dzeru viskiju. ar katru dienu es kriitu dzilji maakonii vai virpulii es pat nezinu. varbuut kaads zina kas notiek?