Man bija ljoti diivaina diena/nakts. Vakar, beidzot mainju darbaa, uzradaas tas viirietis ar kuru man ir interesanti runaat un atnesa man sweet potato chips. Bet tas ir stulbi, jo man pret vinju nav romantisku intereshu, un visas taas briinishkjiigaas lietas ko vinjsh dara ir tik caurspiidiigas. Lai arii esmu kaut kad atpaklaj vinjam teikusi ka ain't nothing never, man shkjiet vinjsh man uzgluun kaa vilks, pacietiigs vilks.

Es gribeetu paartraukt visu pasaules darbiibu uz kaadu minuuti un skalji kliegt no debesjuma visiem viirieshiem, ka ja meitene shkjiet izvairiiga un nepiekriit katram uzaicinaajumam, un nevelta visu savu briivo/nebriivo laiku lai satiktos, tad vinja nav un nekad nebuus ieintereseeta. Jo ienintereseetiiba nav kaut kas kas laika gaitaa uzrodas, vinja ir INSTANTLY, un vinja var izzust, bet nekad uzrasties. Lai kaa viirietis censtos ar saviem briinishkjiigajiem pieraadiijumiem un ruupiibaam, impossivel ok.

Tad es aizgaaju maajaas, uztaisiiju tostermaizes ar avokado, lielu kruuzi kafijas un zemenju riisu pudinju, noseedos pie datora zem daudz segaam, paeedu, un taa sanaaca miegs, ka vienkaarshi atluuzu spilvenos ap seshiem. Un sapnjoju visaadus sapnjus pilnus ar bummer. Vienaa man pazuda acu gaisma, otraa biju maza Grietinja gjimenee ar Ansiiti un mammu, un mees plaanojaam kaa kopiigi izdariit pashnaaviibu, lai nebuutu jaapiedziivo dziives gruutiibas. Treshajaa maldiijos pa nebeidzamaam kalnu lejaam lai uzmekleetu piemeerotas tenisa bumbinjas.
Pamodos ap devinjiem tumsaa, viss labi, nevareeju vairs aizmigt, uzgrauzu kaapostu, tumsaa, aizgaaju atkal guleet.
Pamodos tagad. Tagad es zinu ka shaadas ilgaas guleeshanas ir tik pat labi kaa briivdienas, jo taa var noshkjirt pagaatni no naakotnes, nedeelju no nedeeljas. Tas ir labi, jo everythings a BLUR these days. Es vispaar nezinu kaa laiks.
Tagad es klausos Bobu Maarliju, lai man nepiezogas atpraatotaaji.

Atgriezhoties no garaas skolas dienas, dzeru 14%iigu Shiraz (yeah baby) un klausos Alanu Mailzu, un man ir tik briinishkjiiga momenta sajuuta. Protams juus jau varat teikt gudrie budistu onkulji, ka dziive ir tikai shaadi momenti krelliitees veerpti, bet fuck you ok, taa nav, visur ir sekas un ceelonji, un taa nav kaut kaada mana eksistenciaalaa izveele taa domaat. Dziivee es parakstos uz visaadiem pienaakumiem, lai cik tie buutu absurdi, un es nevaru dziivot kaa nebuutu riitdiena kaa nebuutu pagaatnes, bet es varu ik pa laicinjam savu apzinju meerkjtieciigi kauseet shajos vienaldziibas momentos.

Es juutos tik ievainojama ejot pa ielu. Vecs staasts, bet cilveeki, pashi varbuut nobijushies un vaaji, bet vinji nezina, ka vinji ir vilki, vinji ir hieenas un maitu lijas, acis.

Visi ir aizmirsushi kjermeni. Tu nevari vienkaarshi domaat, gudraas un logjiskaas, spozhaas domas. Kjermenis ik peec briizha tev kaut ko pasaka un visu izjauc.

Mana miiljaakaa dienas dalja ir, ka man ir gari kupli mati. Mana miiljaakaa dienas dalja ir no riita pirms seshiem izmazgaat un izzhaaveet matus, un izkjemeet visaa garumaa uz visaam puseem, un iesmarzhoties. Kad es izeju aukstaa, riita svaigaa gaisaa, man matos spiid saule un dejo veesmas, veesmas, un smarzhas sajaucaas ar svaigo gaisu un viss smarzho, ir spozhs, zeltains, svaigs un saulains un plashs. Riiti ir vieniigais magjiskais dienas laiks pilns ar soliijumiem tik skaisti un briivi.