Shodien biju skolaa, un sanaaca, ka gan riita lekciju, gan starpbriidi, gan vakara lekciju aizvadiiju ar savu enigmaatisko kursabiedru Krisu. Jau pirmajaa gadaa vinjsh aiznjeema pastaaviigu punktinju mana apzinjaa, jo vinjam ir glaasmaina un patiikama balss, kaa nomierinosha Smiths dziesma, vai kaa zefiirs, vai kaa kuuposhs kapuchiino, vai kaut kas beeshiigs. Es ar vinju tikai pa retam runaaju. Bet es nezinu, taa kaa shogad, viss paatrinaas un lietas notiek viena peec otras. Es seedeeju no riita lekcijaa un mees runaajaamies, un naakamajaa briidii mees seedejaam krogaa, eedot pusdienas, un runaajaajaamies daudz vairaak, jo vinjsh man paprasiija ko es dariishu, vai ieshot eest, un es bezmazvai pateicu jolo, un pamaaju ar galvu. Izraadaas vinjsh raksta dzeju, un ir muuzikjis un vinja miiljaakais dzejnieks ir Teds Hjuuzs un Morisejs. Veel visaadas lietas par vinju, bet tas nav svariigi. Man ljoti patika ar vinju runaat, jo tas bija nomierinoshi, un man reti sanaak runaat ar filozofiem, jo universitaatee pavadu, deelj attaalumiem, tikai retas stundinjas, un man ljoti patiik, jo filozofiskie cilveeki ir tik super-aware, ka neviens nevienu netiesaa, bet driizaak ir uz kaut kaada rudens, lapu, enquiry, atklaajumu, poeetikas, wonderland viljnja.